Mest ārā pārtiku nozīmē zagt no nabagu galda

Vairāk nekā 80 tk. svētceļnieku trešdien no rīta pulcējās Svētā Pētera laukumā uz pāvesta vadīto vispārējo audienci. Tās laikā viņš aicināja domāt, ko varam darīt, lai pasargātu cilvēkus no bada, no kā ļoti daudzi cieš un mirst. Francisks atzina, ka šodien valda nevis cilvēks, bet nauda, un daudzi vīrieši un sievietes tiek upurēti uz peļņas un patēriņa altāra. Mūsdienu pasaule ir saindējusies ar „atkritumu kultūru”. Kamēr vieni mirst badā, citi, diemžēl, iznieko pārtiku un met to atkritumos. Kāda ir šīs problēmas dziļākā sakne?

Meklējot atbildi uz šo jautājumu, pāvests katehēzes mācībā aplūkoja fragmentu no Radīšanas grāmatas par to, ka cilvēkam tiek uzticēts „kopt un sargāt” zemi (sal. Rad 2, 15). Sakarā ar to, ka 5. jūnijs ir Apvienoto Nāciju pasludinātā Starptautiskā Vides aizsardzības diena, Francisks pievērsās vides aizsardzības jautājumam. Iniciatīva ir nopietns pamudinājums izskaust pārtikas izšķērdību – viņš uzsvēra. Vispārējās audiences dalībnieku vidū bija grupa musulmaņu līderu no Francijas, kuri iesaistījušies starpreliģiju dialoga veicināšanā, un 1800 Romas pilsētas taksistu.

Ko nozīmē kopt un sargāt zemi? Vai mēs patiešām kopjam un sargājam radību? – jautāja pāvests. Darbības vārds „kopt” vedina mūs domāt par rūpēm, ar kādām strādā zemkopis, kurš dara visu iespējamo, lai zeme nestu augļus un lai varētu tajos dalīties. Dieva dotā norāde kopt un sargāt zemi attiecas uz katru no mums – sacīja Francisks. Tā ir prasība izturēties pret visām radītajām lietām ar lielu atbildību, pārveidot pasauli par skaisti iekoptu dārzu, kurā katram cilvēkam būtu patīkami dzīvot. Mēs, diemžēl, padodamies augstprātībai un gribam dominēt, iegūt, paturēt sev, manipulēt un izmatot. Tā rīkojamies tāpēc, ka domājam un dzīvojam horizontālā līmenī, esam attālinājušies no Dieva un neprotam saskatīt Viņa zīmes – atgādināja pāvests.

Taču „kopt un sargāt” ietver sevī ne tikai attiecības starp mums un apkārtējo vidi, starp cilvēku un radību, bet arī attiecības starp cilvēkiem. Francisks norādīja, ka jau iepriekš pāvesti runāja par „cilvēka ekoloģiju”, kas ir cieši saistīta ar „vides ekoloģiju”. Mēs piedzīvojam krīzi. To varam redzēt apkārtējā vidē, bet jo īpaši cilvēkā. Cilvēks šodien ir apdraudēts. Lūk, tādēļ vajadzīga cilvēka ekoloģija! Turpinot pāvests atzina, ka briesmas ir ļoti nopietnas, jo problēmas cēlonis ir dziļš, proti, runa ir ne tikai par ekonomiku, bet par ētiku un antropoloģiju. Baznīca to daudzreiz ir atgādinājusi un daudzi to atzīst, taču viss turpinās pa vecam, jo dominē no ētikas atrautas ekonomikas un finanšu dinamikas. Šodien valda nevis cilvēks, bet nauda, nauda, nauda. Dievs, mūsu Tēvs, uzticēja uzdevumu sargāt zemi nevis naudai, bet mums, vīriešiem un sievietēm. Tas ir mūsu uzdevums. Vīrieši un sievietes tiek upurēti peļņas un patēriņa elkiem. Tā ir „atkritumu kultūra”. Ja salūzt dators, notiek traģēdija, bet nabadzība un daudzu cilvēku drāmas tiek pieņemtas kā normāla parādība.

Uzrunas laikā pāvests minēja dažus piemērus. Ja kādā ziemas naktī tepat Ottaviano laukumā, Romā, nomirst cilvēks, tad tā vairs nav ziņa. Ja daudzās pasaules malās bērniem nav ko ēst, tas liekas normāli. Ja bezpajumtnieki mirst no aukstuma, tās vairs nav ziņas. Turpretī akciju kritums par desmit punktiem kļūst par traģēdiju. Tādā veidā cilvēki tiek izmesti ārā tāpat kā atkritumi. Šī „atkritumu kultūra” tiecas aizvien plašāk pārņemt cilvēku mentalitāti. Tā saindē visu sabiedrību. Cilvēks zaudē savu vērtību. Viņš vairs netiek respektēts un cienīts – sevišķi tad, ja ir trausls, nabadzīgs un vājš, kā piemēram, vēl nedzimušie bērni vai vecie cilvēki.

Francisks atgādināja, ka šī „atkritumu kultūra” ir padarījusi mūs nejūtīgus arī pret pārtikas izniekošanu un izmešanu. Dzīvojot patēriņa sabiedrībā, mēs esam pieraduši lieko izmest, izniekot pārtiku. „Taču labi atcerēsimies”, viņš uzsvēra, „ka izmest ēdienu ir gandrīz vai tas pats, kas nozagt no nabagu un izsalkušo galda!” Pāvests visus aicināja domāt par pārtikas zuduma un izšķiešanas problēmu, lai atrastu veidus, kā šo problēmu varētu nopietni risināt, un lai veicinātu solidaritāti un dalīšanos ar trūkumcietējiem. Tad, kad pārtika tiek vienlīdzīgi sadalīta, ņemot vērā solidaritāti, tad nevienam nepietrūkst nepieciešamā. Ikviena sabiedrība var palīdzēt trūkumcietējiem. Noslēdzot katehēzes mācību, Svētais tēvs mudināja būt vērīgiem citam pret citu, stāties pretī izniekošanas un atkritumu kultūrai, un veicināt solidaritātes kultūru.

Uzrunājot poļu svētceļniekus, Francisks sveica semināristus un jauniesvētītos priesterus. Viņš mudināja tos pateikties Kristum par aicinājuma dāvanu un izkopt to Svētā Gara gaismā un spēkā, lai būtu dedzīgi Dieva kalpi. Ticīgos Svētais tēvs aicināja pateikties Dievam par saviem priesteriem un atbalstīt viņus ar savām lūgšanām. Audiences beigās pāvests atgādināja, ka jūnija mēnesis ir veltīts Jēzus Sirds godināšanai. Jauniešiem novēlēja, lai šī Sirds atklāj viņiem to, cik skaisti ir mīlēt un būt mīlētiem.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta