Gausties par ciešanām Dieva priekšā nav grēks, bet lūgšana, kas nāk no sirds
„Gausties par savām ciešanām Dieva priekšā nav grēks, bet lūgšana, kas nāk no sirds,”
teica pāvests Francisks Svētajā Misē 5. jūnija rītā. Tajā piedalījās Dievišķā kulta
kongregācijas un Apustuliskās bibliotēkas darbinieki. Līdz ar pāvestu celebrēja kardināls
Antonio Kanizaress Ļjovera un bīskapi Čezare Pazini un Džozefs Di Noia.
Homīlijas
centrā bija Tobija un Sāras stāsts no šīsdienas pirmā Svēto Rakstu lasījuma. Tobijs
ir kļuvis akls, neraugoties uz to, ka paveicis daudz labu darbu un riskējis pat ar
dzīvību. Sāra ir bijusi precējusies ar septiņiem vīriem, taču visi viņi nomiruši vēl
pirms kāzu nakts. Tobijs un Sāra sūrojas, taču neapvaino Dievu.
Pāvests teica,
ka Kungs sadzird un uzklausa mūsu gaužas. Viņš atgādināja, ka šodien tik daudzi bērni,
bēgļi, nedziedināmi slimie dzīvo ārkārtēji smagos apstākļos. Svētais tēvs atklāja,
ka viņam nepatīk, kad par šīm situācijām tiek runāts pārāk akadēmiskā valodā, visvairāk
ar statistikas datiem, kurā trūkst cilvēcības.
Francisks teica, ka par cietējiem
ir jālūdzas. „Viņiem ir jāienāk manā sirdī, viņiem ir jākļūst par nemieru manī, jo
mans brālis cieš, mana māsa cieš. Lūk, svēto kopības noslēpums: lūgt Kungu. Kungs,
skaties, viņš, vai viņa cieš,” teica pāvests. Viņš aicināja lūgties, ja tā var teikt,
ar miesu, nevis ar idejām. Tas nozīmē – lūgties ar sirdi.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta