Liekuļi runā ar "sociāli izglītoto" valodu, bet patiesi kristieši ar sirdsskaidrību, kas piemīt bērniem

„Korumpētie liekuļi nodara lielu ļaunumu Baznīcai, bet svētie izstaro gaismu visiem.” „Liekulība ir korumpēto valoda, bet īsts kristietis runā mīlestības un patiesības valodā”. Šie divi, viens otru papildinošie temati, bija pāvesta Franciska uzmanības centrā, svinot dievkalpojumus 3. un 4. jūnija rītā. Pirmdien Svētajā Misē piedalījās grupa priesteru un laju, kuri strādā Svēto lietu kongregācijā. Līdz ar pāvestu koncelebrēja dikastērija vadītājs, kardināls Andželo Amato. Savas pārdomas Francisks saistīja ar Svēto Rakstu fragmentu par vīna dārza strādniekiem. Viņš saskatīja trīs kristiešu veidus Baznīcā – grēciniekus, liekuļus un svētos.

Pāvests teica, ka par grēciniekiem nebūtu daudz ko runāt, jo visi esam tādi. Viņš tikai piebilda, ka „tam, kurš nejūtas grēcinieks, ir jādodas pie garīgā ārsta, jo ar viņu kaut kas nav kārtībā.” Taču Svētie Raksti vēstī arī par kādu citu personu veidu, par tādiem, kas vēlas uzkundzēties vīna dārzam un ir pazaudējuši attiecības ar vīna dārza Kungu. Šie cilvēki jūtas vareni un no Dieva neatkarīgi. Pāvests atzīmēja, ka kristīgajās kopienās liekuļi domā tikai par savu grupu un adorē paši sevi. Arī nodevējs Jūda no alkatīga grēcinieka kļuva par liekuli. Svētais tēvs novēlēja, lai Kungs mums palīdz nenoslīdēt uz šī liekulības ceļa.

Turpinot, pāvests runāja par svētajiem. Viņš atgādināja, ka 3. jūnijā apritēja 50. gadskārta kopš svētuma parauga, svētīgā Jāņa XXIII nāves. Raksturojot svētos, Francisks teica, ka viņi ir tie, kas paklausa Kungam, kas pielūdz Kungu, kas glabā dzīvu piemiņu par to mīlestību, ar kādu Kungs ir iekopis vīna dārzu. Svētie tiek salīdzināti ar gaismu, „viņi būs tie, kas pielūgsmē atradīsies Dieva troņa priekšā”.

Savas pārdomas pāvests noslēdza ar lūgšanu: „Lūgsim šodien Kunga žēlastību, lai mēs justos kā grēcinieki – nevis grēcinieki vispārējā nozīmē, bet grēcinieki ar konkrētiem grēkiem, ko esam izdarījuši. Lūgsim žēlastību, lai nekļūstam liekuļi! Grēcinieki – jā, liekuļi – nē! Lūgsim žēlastību, lai mēs staigātu svētuma ceļus!”

Otrdien, 4. jūnija rītā, pāvesta vadītajā Svētajā Misē piedalījās arī Pontifikālās Gregora universitātes Psiholoģijas institūta direktors, tēvs Hanss Zollners. Viņš ir arī viens no Mazgadīgo aizsardzības centra dibinātājiem, ko Gregora universitāte ir izveidojusi Minhenē, Bavārijā. Vēl starp dievkalpojuma dalībniekiem bija Itālijas televīzijas RAI ģenerāldirektors Luidži Gubitozi un prezidente Anna Marija Tarantola ar ģimenes locekļiem. Kopā ar pāvestu Svēto Misi celebrēja armēņu katoļu patriarhs Nersess Bedross XIX Tarmouni, Kandī bīskaps no Šrilankas Fernando Vianejs un Apustuliskās bibliotēkas darbinieks, bīskaps Žans Luī Bružs.

Pāvesta pārdomas arī šorīt bija saistītas ar liekulības nosodīšanu. „Kristietis neizmanto sociāli izglītotu valodu, kas sliecas uz liekulības pusi, bet ir Evaņģēlija patiesības nesējs, kuram piemīt bērnu sirdsskaidrība,” sacīja Svētais tēvs. Aplūkojot Evaņģēlija fragmentu par to, vai jāmaksā nodevas Cēzaram, pāvests raksturoja farizejus, kuri Kristum tuvojas ar skaistiem, izsmalcinātiem vārdiem, mēģinot izrādīt sevi kā draugus. Taču tā ir liekulība, jo viņi nemīl patiesību, bet cenšas pievilt, iesaistīt citus savos melos.

Pāvests norādīja, ka patiesība nestaigā viena, bet tā iet kopā ar mīlestību. Bez mīlestības nav patiesības. Liekuļi patiesību vēlas padarīt par verdzeni savu interešu labā. Mīlestība viņiem nozīmē tikai patmīlu.

Francisks dalījās savos vērojumos, sakot, ka arī šodien ir tādi, kas tuvojas Jēzum ar šķietami patīkamu valodu, taču ir gatavi Viņu nodot. Jēzus saviem sekotājiem liek runāt skaidriem vārdiem „jā, jā, nē, nē”.

Noslēgumā Svētais tēvs pakavējās pie tā „iekšējā vājuma”, uz ko vedina godkārība. Mums patīk, kad citi runā par mums labu. „Liekuļi to apzinās un ar šo valodu cenšas mūs vājināt,” teica pāvests. Viņš aicināja pārdomāt, kāda ir mūsu valoda. Vai runājam ar mīlestību, vai ar to „sociāli izglītoto un izskaistināto valodu, kas īstenībā nav patiesa? Francisks novēlēja, lai mūsu valoda būtu evaņģēliska, vienkārša valoda, valoda, kas piemīt bērniem, Dieva bērniem. Lai tā būtu valoda, kas ir balstīta mīlestībā!

4. jūnija tvītā pāvests ir ierakstījis sekojošu novēlējumu: „Lai Kristus mums palīdz arvien vairāk iziet no sevis pašiem, lai dāvātu sevi kalpošanā citiem.”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta