Šodien, balstoties uz Vatikāna II koncila mācību, pāvests Francisks iesāka jaunu katehēžu
ciklu par Baznīcas noslēpumu. Uzrunājot uz vispārējo audienci Svētā Pētera laukumā
sanākušos ticīgos, Francisks aicināja katru uzdot sev vairākus jautājumus: Cik lielā
mērā es mīlu Baznīcu? Vai es lūdzos par viņu? Vai jūtos Baznīcas ģimenes loceklis?
Ko es daru, lai ikviens tur justos pieņemts, saprasts un mīlēts? 29. maija katehēzes
tematas bija: „Baznīca kā Dieva ģimene”. Tās laikā pāvests atbildēja arī uz mūsdienās
plaši izplatīto iebildumu: „Kristum jā, bet Baznīcai nē”. Francisks norādīja, ka Baznīca
nav organizācija, kas radusies, dažiem cilvēkiem parakstot līgumu. Baznīca ir Dieva
darbs. Tās pamatā ir Dieva mīlestības plāns, kas pakāpeniski piepildās vēstures gaitā.
Dievs aicina visus cilvēkus uz sadraudzību ar sevi. Viņš grib, lai mēs ņemtu dalību
Viņa dzīvē. Dievs grib veidot no mums vienu ģimeni, kur katrs varētu justies kā Viņa
mīļotais bērns.
Pāvests paskaidroja, ka grieķu termins „ekklesia” (Baznīca),
nozīmē „sapulci”. Dievs mūs sapulcina un liek mums iziet no sevis, atmest savu individuālismu
un būt par Viņa ģimenes locekļiem. Šis aicinājums sakņojas jau radīšanā. Visa pestīšanas
vēsture parāda, kā Dievs meklē cilvēku un dāvā viņam savu mīlestību. Jēzus sapulcina
ap sevi nelielu ļaužu kopienu, no kuras Viņš veido Baznīcu.
Uzrunas turpinājumā
Svētais tēvs atgādināja, ka Baznīcas rašanās pamatā ir viscēlākais Dieva mīlestības
žests, proti, Kristus nāve pie krusta, kur no Viņa sāna iztecēja asinis un ūdens,
kas simbolizē Euharistiju un Kristību. Dieva ģimenē, tas ir, Baznīcā dzīvības limfa
ir Dieva mīlestība, kas no mūsu puses konkrētā veidā izpaužas Viņa un līdzcilvēku
mīlestībā. Mēs esam aicināti mīlēt visus bez izņēmuma. Baznīca ir ģimene, kurā cilvēki
cits citu mīl un tiek mīlēti – sacīja Francisks. Viņš piebilda, ka Baznīcas manifestācija
uz āru notika Vasarsvētkos, kad Svētais Gars piepildīja apustuļus un lika viņiem iziet,
lai sludinātu Evaņģēliju.
Runājot par šodien izplatīto iebildumu „Kristum
jā, Baznīcai nē”, pāvests paskaidroja: „Bet tieši Baznīca mūs ved pie Kristus un pie
Dieva. Baznīca ir lielā Dieva bērnu saime. Protams, tai ir arī cilvēciskie aspekti.
Tās locekļos – garīgajos ganos un ticīgajos – redzam trūkumus, nepilnības un grēkus.
Tie ir arī pāvestam, vai ne? Viņam ir daudz trūkumu, nepilnību un grēku! Taču viena
lieta ir skaista, proti, kad mēs apzināmies, ka esam grēcinieki, atrodam Dieva žēlsirdību.
Dievs vienmēr piedod. Neaizmirsīsim to: Dievs vienmēr piedod!”
Katehēzes noslēgumā
Svētais tēvs aicināja katru ticīgo ielūkoties savā sirdī un uzdot sev jautājumu par
savu attieksmi pret Baznīcu. Lai gan ticības akts skar mūs personīgi, tomēr Dievs
aicina izdzīvot ticību kopā ar citiem – vienā ģimenē, tas ir, Baznīcā. Uzrunājot atsevišķas
svētceļnieku grupas, Francisks mudināja ticīgos mīlēt Baznīcu kā savu ģimeni, aizstāvēt
to, kalpot tai un lūgties, lai tā vienmēr būtu par Dieva žēlsirdības, komūnijas un
mīlestības redzamo zīmi pasaulei.
Šodienas vispārējās audiences laikā, uz
kuru bija pulcējušies aptuveni 100 tūkstoši svētceļnieku, Svētais tēvs īpašus vārdus
veltīja poļu jauniešiem. 1. jūnijā Lednicas laukos notiks 17. Jauniešu tikšanās par
tematu: „Tēva vārdā”. Pārdomājot par tēvišķību, viņi pieskarsies lielajam Dieva mīlestības
noslēpumam. „Atcerieties, ka Dievs ir visu mūsu Tēvs”, sacīja Francisks, mudinot jauniešus
pateikties Dievam par savu tēvu. Viņš tos aicināja lūgties par savu tēvu pat tad,
ja attiecības ar viņu nekad nav bijušas labas, kā arī nebaidīties kļūt pašiem par
vecākiem un būt atvērtiem garīgajai tēvišķībai.
Romas ticīgos un ciemiņus
Svētais tēvs aicināja Corpus Domini svētkos, 30. maijā, piedalīties procesijā
ar Vissvētāko Sakramentu no Svētā Jāņa Laterāna bazilikas uz Svētās Marijas Lielāko
baziliku. Ceturtdien, plkst. 19.00, Svētā Jāņa Laterāna bazilikas laukumā pāvests
vadīs Euharistijas svinības.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas
gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta