No 22. līdz 24. maijam Romā, universitātē Salesianum, notika reliģisko ordeņu
un kongregāciju ģenerālpriekšnieku sanāksme. 120 dalībnieku aplūkoja tematu „Līdera
loma konsakrētajā dzīvē 50 gadus pēc Vatikāna II koncila”. Sanāksmē izskanēja doma,
ka pašreizējais laiks vairāku iemeslu dēļ ir pielīdzināms „zemestrīces” situācijai.
Krīze sabiedrībā ir strukturāla, nevis apstākļu sakritības krīze, kas skar arī reliģiskās
dzīves institūtus. Līdera loma konsakrētajā dzīvē šādā „zemestrīces” situācijā ir
īpaši nepieciešama, lai aktivizētu izšķirtspēju, līdzatbildību un uzticību. Prasmīga
līdera trūkums, savukārt, ienes vienotības un progresa trūkumu kopienā. Taču autoritātes
kalpojums prasa arī mentalitātes maiņu, lai kopienas līderis nebūtu pašpaļāvīgs, bet
spējīgs dalīties, veidot attiecības un iet kopēju gājumu ar saviem ordeņa, vai kongregācijas
biedriem.
„Kopienu attiecības prasa lielāku cilvēcību un tām pirmajām ir nepieciešama
evaņģelizācija. Kopienām ir jākļūst par treniņu vietu, kurā tiek stiprināta cieņa
pret tuvāko, patiess dialogs, līdzatbildība, žēlsirdības primāts, piederības sajūta,
vērtības piešķiršana katram kopienas loceklim,” sanāksmē teica Ģenerālpriekšnieku
apvienības loceklis, Don Orione kongregācijas vadītājs Flavio Pelozo. Viņš piebilda,
ka līdera lomas krīze šodien skar ne tikai reliģiskās dzīves institūtus, bet visas
ekleziālās realitātes, tai skaitā arī ģimeni.
Tēvs Pelozo vēlējās atgādināt,
ka nesen gan ticīgo, gan neticīgo uzmanību ir piesaistījuši divi lieli notikumi Baznīcā
– Benedikta XVI atteikšanās no līdera lomas turpmākas izpildes sakarā ar vecuma nespēju,
un pāvesta Franciska reliģiskā līdera stils, ko raksturo vienkāršība, ticības stiprums,
tuvība Dieva tautai un visai cilvēcei.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta