Kādai jābūt valdības, likumdevēju, Baznīcas ganu, kristiešu un visu sabiedrības locekļu
attieksmei pret migrantiem un bēgļiem? – šo jautājumu aplūkoja Francisks, 24. maijā
Vatikānā tiekoties ar Pontifikālās Migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes padomes
rīkotās sanāksmes dalībniekiem. Pāvests kārtējo reizi stingri pieprasīja, lai vienmēr
tiktu respektēta katras personas cieņa un pamattiesības. Pasaulē, kurā ļoti daudz
tiek runāts par tiesībām, cilvēka cieņa bieži vien tiek bradāta. Sanāksmes tēma: „Baznīcas
rūpes piespiedu migrācijas kontekstā”. Par šo jautājumu Vatikāna dikastērijs izdeva
dokumentu, kurā tiek vērsta sabiedrības uzmanība miljoniem bēgļu un bez pajumtes palikušo,
skarta cilvēktirdzniecības problēma un runāts par bēgļu pieņemšanu kā par paša Kristus
pieņemšanu. Savā uzrunā Francisks atgādināja, ka cilvēktirdzniecība ir zemiska rīcība.
Tā ir kauna traips mūsu sabiedrībām, kas dēvē sevi par civilizētām sabiedrībām. Tiem,
kuri ir iesaistīti šajos netīrajos darbos, vajadzētu veikt nopietnu sirdsapziņas izmeklēšanu
savā un Dieva priekšā – viņš piekodināja.
Klātesošos audiences dalībniekus
Svētais tēvs mudināja turpināt kalpot nabadzīgajiem un atstumtajiem brāļiem. Valstu
valdības, likumdevējus un visu starptautisko kopienu aicināja efektīvi rīkoties, lai
nodrošinātu šo cilvēku personas cieņu, uzlabotu viņu dzīves apstākļus un stātos pretī
izaicinājumiem, kas ir saistīti ar jauniem apspiestības un verdzības veidiem. „Es
uzsveru”, viņš sacīja, „ka runa ir par cilvēciskajām personām, kuras sauc pēc solidaritātes
un palīdzības, kuru labā vajag steidzami iesaistīties, un kurām ir sevišķi nepieciešama
sapratne un labestība. Viņu stāvoklis nedrīkst atstāt mūs vienaldzīgus”.
Francisks
atgādināja, ka Baznīca ir Māte. Tās mātišķā gādība īpaši spilgti izpaužas to cilvēku,
kuri ir bijuši spiesti bēgt no savas dzimtenes, aprūpē. Baznīcai jānoskaidro, kāpēc
cilvēki bija spiesti pamest savu zemi, un, vajadzības gadījumā, jāiestājas to labā,
kuri paši to nespēj izdarīt. Dziedējot bēgļu un cilvēktirdzniecības upuru rētas, Baznīca
īsteno Kristus mīlestības bausli. Garīgos ganus pāvests mudināja veikt migrantu, bēgļu
un izmantošanas upuru pastorālo aprūpi, respektējot viņu tradīcijas un palīdzot viņiem
integrēties vietējās Baznīcas un sabiedrības dzīvē. Mūsu kristiešu kopienām jābūt
par vietām, kur šie cilvēki tiek pieņemti un uzklausīti. Ticīgo kopienām jābūt par
vienotības un sadraudzības vietām. Piespiedu migrācijas fenomens aizvien paplašinās
– atzina Francisks. Atrodoties šī izaicinājuma priekšā, katra sabiedrības pilsoņa
īpašais pienākums ir palīdzēt migrantiem no jauna atrast un uzturēt sevī cerību.
J.
Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio
obligāta