Patiesa lūgšana dara brīnumus

Pazemīga, drosmīga un dedzīga lūgšana dara brīnumus. 20. maija rītā Svētās Martas mājas kapelā pāvests svinēja Euharistiju. Tajā piedalījās Vatikāna Radio darbinieku grupa. Homīlijā pāvests skaidroja Evaņģēlija fragmentu par epilepsijas slimnieka izdziedināšanu, ko veica Jēzus. To centās darīt arī Viņa mācekļi, bet nespēja. Pirms izdziedināšanas norisinājās dialogs par ticību, kas noslēdzās ar Jēzus paskaidrojumu, ka šāda veida ļauno garu var izdzīt tikai ar lūgšanas palīdzību. Pāvests pastāstīja par kādu argentīniešu strādnieku, kura septiņus gadus vecā meitiņa pēkšņi smagi saslima. Ārsti deva viņai tikai dažas stundas. Visu nakti nesatricināmās ticības cilvēks lūdzās par sava bērna izdziedināšanu. Un notika brīnums – teica pāvests.

„Runa ir par drosmīgu lūgšanu, kas cīnās par brīnumu, nevis pieklājības rāmjos ieslēgtiem vārdiem: «Jā, es palūgšos par tevi, noskaitīšu Tēvs mūsu un Sveicināta Marija, un pēc tam aizmirsīšu». Nē! Runa ir par drosmīgu lūgšanu, tādu, kāda tā bija Abrahamam, kurš tirgojās ar Kungu, lai izglābtu pilsētu, vai arī kāda bija Mozum, kurš lūdza Dievu ar paceltām rokām līdz pat spēku izsīkumam. Arī daudzi citi cilvēki dedzīgi lūdzās. Patiesa lūgšana dara brīnumus. Mums vajag tikai ticēt! Domāju, ka varam nolasīt un dienas garumā atkārtot šo skaisto lūgšanu: «Ticu, Kungs, palīdzi manai neticībai». Ja kāds vēršas pie mums ar aicinājumu palūgties par bēgļiem, karu un dažādu traģēdiju upuriem, mums ir jālūdzas, un to ir jādara no visas sirds: «Izdari to, Kungs!», tajā pašā laikā atkārtojot: «Ticu, Kungs, palīdzi manai neticībai». Darīsim tā!” – aicināja pāvests.

S. Krivteža / VR