Krievijas pareizticīgo patriarhs Kirils apmeklē Ķīnu

10. maijā vizītē Pekinā ieradās Maskavas un visas Krievijas pareizticīgo patriarhs Kirils. Pekina ir pirmā pieturas vieta Ķīnas apmeklējumā, kas ilgs līdz 15. maijam un noslēgsies ar dievišķo liturģiju Harbinas Pokrova katedrālē. Patriarhs Kirils tikās ar Ķīnas valdības pārstāvjiem, reliģisko grupu līderiem un reliģisko lietu funkcionāriem. Vizītes laikā Krievijas Pareizticīgo Baznīcas virsgans prezentēs savas grāmatas „Brīvība un atbildība, meklējot harmoniju. Cilvēka cieņa un tiesības” tulkojumu ķīniešu valodā. Prezentācijas pasākumu rīko Maskavas patriarhāta Ārējo attiecību nodaļa.

Kā teikts Maskavas patriarhāta preses ziņojumā, „Viņa Svētības vizītes mērķis ir stiprināt draudzīgas attiecības starp Krieviju un Ķīnu. Pareizticīgo Baznīcai ir īpaša loma abu valstu divpusējās attiecībās. Tieši pareizticīgo priesteri, Krievijas garīgās misijas locekļi, kas „Debesu impērijā” darbojās no 1685. gada, ir daudz paveikuši abu valstu tuvināšanās labā”.

Patriarha Kirila vizīte noris nepilnus divus mēnešus pēc tam, kad Maskavu apmeklēja Ķīnas Tautas Republikas jaunais prezidents Ši Dzinpins. Prezidenta kārtā tas bija viņa pirmais ārzemju ceļojums.

Krievijas pareizticīgo Baznīcas pastorālās aktivitātes Ķīnā sākās XVII gadsimtā, kad Pekinā ieradās priesteris Maksims Leontjevs. 1713. gadā šeit tika nodibināta Garīgā Misija. 1949. gadā Pekinā jau bija vairāk nekā 100 pareizticīgo dievnamu. 1956. gadā Svētā Sinode Ķīnas pareizticīgo Baznīcai piešķīra autonomiju. Kopiena beidza pastāvēt, sākoties Kultūras revolūcijai 1966. gadā.

1997. gadā Krievijas Baznīcas Sinode nolēma atjaunot savu jurisdikciju Ķīnā. Šodien pareizticīgo kristiešu skaits šeit ir ap 15 tūkstošiem. Lielākoties tie ir krievi, to skaitā daudzi XX gadsimta sākumā emigrējušo krievu pēcteči. Vislielākā krievu klātbūtne ir Harbinas pilsētā Mandžūrijā, Ķīnas sastāvā ietilpstošajā Mongolijas daļā, Sindzjanas provincē, kā arī Pekinā un Šanhajā. Nevienā no šīm vietām nav priestera. Pareizticīgo kopienas pulcējas tikai uz lūgšanām. Taču šobrīd Maskavas un Sanktpēterburgas pareizticīgo teoloģijas akadēmijās studē vairāki ķīniešu tautības pareizticīgo semināristi, kas vēlas kalpot Ķīnā. Pēdējos gados priesteri dažreiz ir ieradušies no Krievijas, lai svētku reizēs vadītu dievkalpojumus vēstniecības, vai konsulātu ietvaros.

I. Šteinerte/Asianews

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta