Pāvesta lūgšanu nodomi maijā

Vispārējais lūgšanu nodoms maija mēnesī ir veltīts tiem, kuri nes atbildību par taisnīgumu un tiesiskumu. Lai tie, kuri pārvalda tiesisko varu, vienmēr rīkojas objektīvi un saskaņā ar sirdsapziņu.

Šai tēmai ir pieskārušies vairāki pāvesti. 1986. gada 20. martā svētīgais Jānis Pāvils II pieņēma audiencē Vatikānā juristu grupu no Polijas. Runājot par viņu pienākumiem, pāvests teica: „Jautāt par ceļu nozīmē jautāt par vērtībām, dzīvi un tās jēgu, aicinājumu un tā īstenošanu. Tas ir sirdsapziņas jautājums”.

Benedikts XVI vēstījumā 40. Pasaules Miera dienā, kas tika atzīmēta 2007. gada 1. janvārī, pauž pārliecību, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mieram un saskaņai pasaulē ir personas cieņas respekts. Personas cieņa ir Dieva zīmogs cilvēkam, kuru Viņš ir radījis pēc sava attēla un līdzības. Tā ir cilvēces kopības zīme, mīlestības pret Dievu un cilvēku pamats. Šodien personas cieņu apdraud dažādas maldīgas ideoloģijas. Nihilisms, materiālais vai reliģiskais fanātisms cenšas noliegt patiesību par Dievu un cilvēku. Zinātnes un tehnikas, īpaši biomedicīnas, sasniegumi tiek pārvērsti par egoistiskiem progresa un labklājības līdzekļiem.

Emeritētais pāvests norāda, ka propaganda un personas cieņai nepieņemamu dzīves stilu akceptācija vājina cilvēku prātu un sirdi. Tādā veidā pamazām tiek noslāpētas ilgas pēc mierīgas kopdzīves. Tas viss nopietni apraud cilvēces nākotni. Tāpēc Baznīcas misija ir sludināt Dzīvības Evaņģēliju. Baznīca atgādina to, ko Dievs ir ielicis katra cilvēka sirdī, proti, norādījumus, saskaņā ar kuriem jārīkojas gan atsevišķiem indivīdiem, gan visai sabiedrībai, lai pasaulē valdītu miers un harmonija. Rīkoties objektīvi un saskaņā ar sirdsapziņu nozīmē ievērot katra cilvēka sirdī klātesošo dabisko likumu, ko atklāj prāts, un kas izsaka cilvēka personas cieņu.

Misionārais lūgšanu nodoms aicina pievērsties nākamo priesteru formācijas jautājumam. Lai Garīgie semināri, īpaši misiju zemēs, veido priesterus pēc Jēzus Sirds parauga, pilnībā veltītus evaņģelizācijas darbam.

2010. gada 18. oktobrī publicētajā Vēstulē semināristiem Benedikts XVI uzsver, ka cilvēkiem vienmēr būs vajadzīgs Dievs, tai skaitā arī tehnikas un globalizācijas laikmetā, jo bez Dieva cilvēka dzīve kļūst tukša un bezjēdzīga. Līdz ar to, ir vajadzīgi arī priesteri, kuri dzīvo Dieva dēļ un ved pie Viņa savus laikabiedrus. Emeritētais pāvests atgādina, ka seminārs tā ir kopiena, un ka vissvarīgākā lieta ceļā uz priesterību ir personīgās attiecības ar dzīvo Jēzu Kristu. Lai priesteris spētu pildīt savu uzdevumu vest cilvēkus pie Dieva un veicināt ticīgo savstarpējo vienotību, viņam jau kā semināristam jāiemācās dzīvot nemitīgā kontaktā ar Dievu. Īstenot Kunga aicinājumu „lūgties bez mitēšanās” nenozīmē nemitīgi skaitīt lūgšanas, bet tas nozīmē nekad nezaudēt iekšējo saikni ar Dievu. Svarīgi, lai diena iesāktos un noslēgtos ar lūgšanu, svarīgi uzticēt Kungam visas savas rūpes un cerības, kā arī ieklausīties Viņā caur Svētajiem Rakstiem. Attiecību ar Dievu veidošanas ceļā būtiskas lietas ir lūgšana un sakramenti. Taču šo attiecību pats kodols ir Euharistija. Benedikts XVI atgādina, ka formācijas gadi seminārā ir arī studiju un cilvēciskās nobriešanas laiks.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta