29. aprīlī Šanhajas svētā Ignācija katedrālē notika bīskapa Aloizija Dzina Lu Šjana
bēres. Viņš bija viena no ievērojamākajām personībām Ķīnas Katoliskajā Baznīcā. Bīskaps
nomira 97 gadu vecumā pēc ilga, slimnīcā pavadīta laika, kurā ticīgajiem nebija ļauts
viņam tuvoties. Lai arī aizgājējam savulaik tika pārmesta pārāk liela piekāpība valdošā
režīma priekšā, Dzins ir devis lielu ieguldījumu vietējās Baznīcas attīstībā. Pateicoties
viņam, Šanhajas metropolē šodien ir daudzas baznīcas, garīguma centri, katoļu tipogrāfija.
Šeit iznāk katoliskā prese un pastāv attiecības ar Baznīcu pasaulē. Pirms septiņiem
gadiem Ķīnas varasiestāžu atbalstītais bīskaps izlīga ar pāvestu un Svēto Krēslu,
kurš to atzina kā Šanhajas palīgbīskapu. Diecēzes pašreizējais ordinārijs ir Jozefs
Fan Čon Ljans. Arī viņš šobrīd ir vecs un slims.
Bīskapa Dzina bēres apmeklēja
vairāk nekā 1000 ticīgo un ap 60 priesteru. Piedalīties nebija ļauts Svētā Krēsla
nominētajam Šanhajas palīgbīskapam Ma Da Činam, kuru pēc ilgstoša mājas aresta Šešaņas
Garīgajā seminārā, valsts varasiestādes ir pārvietojušas uz Pekinu. Kā pārvietošanas
iemesls, tiek minēti „studiju kursi”, taču, kā apgalvo ticīgie, attālināšana ir notikusi,
tuvojoties Šešaņas Dievmātes svētkiem 24. maijā – laikā, kad šeit ierodas ap 10 tūkstošu
svētceļnieku.
Mūžībā aizgājušā Dzina Lu Šjana dzīvesstāsts vijas cauri visai
aizvadītā gadsimta Ķīnas Baznīcas vēsturei. Nākamais bīskaps piedzima 1916. gadā Šanhajā,
ģimenē, kas bija katoļticīga jau vairākās paaudzēs. Zēns drīz kļuva bārenis, 10 gadu
vecumā zaudējot māti, bet 14 gados – tēvu. Sākumā viņš apmeklēja klostermāsu, vēlāk
jezuītu vadītās skolas. 1938. gadā, 22 gadu vecumā Dzins iestājās Jēzus Sadraudzībā.
Jaunības
gados tika pieredzēta gan Ķīnas impērijas krišana, gan Republikas izveidošanās, iekšējo
spēku cīņa par varu un Rietumu koloniālā ietekme, kas iespaidoja arī Baznīcu. Tā centās
integrēties Ķīnas sabiedrībā un 1946. gadā sāka ordinēt ķīniešu tautības bīskapus.Dzins
Lu Šjans tika nosūtīts studijās uz Parīzi un Romu. 1951. gadā, atgriezies Šanhajā,
viņš pieredzēja Mao Dze Duna uzvaru un, tāpat, kā daudzi ticīgie, sāka izjust iekšējo
saskaldītību starp uzticību Baznīcai un tēvzemei. 1955. gadā priesteris tika arestēts
un 5 gadus attālināts no ticīgajiem. 1960. gadā viņš tika notiesāts uz 18 cietuma
gadiem, 1972. gadā atbrīvots ar nosacījumu, un pateicoties valodu zināšanām, varēja
strādāt par tulku. 1982. gadā, līdz ar Dena Sjao Pina uzsākto valsts modernizāciju,
Dzins varēja iesaistīties baznīcu un semināru atvēršanas aktivitātēs. Viņam tika uzticēts
atvērt Šešaņas Garīgo semināru.
1985. gadā bez pāvesta atļaujas Alozijs Dzins
Lu Šjans tika nozīmēts par Šanhajas palīgbīskapu, bet 1988. gadā par bīskapu. Viņš
pasniedza arī Šešaņas Garīgajā seminārā līdzās no ārzemēm uzaicinātajiem saleziāņu
tēvam Savio Honam, kurš šobrīd veic Tautu evaņģelizācijas kongregācijas sekretāra
pienākumus Romā, un emeritētajam Hongkongas bīskapam Jozefam Dzen Dzekjunam.
Pamatojoties
uz bīskapa Dzina prasmi veidot attiecības ar partijas līderiem, Svētās Mises kanonā
un liturģiskajās grāmatās varēja iekļaut pāvesta vārdu. Neraugoties uz bīskapa Dzina
lielo devumu Ķīnas Baznīcas labā, lielāko mūža daļu viņš varēja strādāt tikai kā „oficiālais”,
jeb valdības atzītais bīskaps. Svētā Krēsla atļauja tika saņemta tikai 2005. gadā.
Dzina
Lu Šjana darba gadi Šanhajas diecēzē aizritēja laikā, kad pāvesta atzītais bīskaps,
jezuīts Ignācijs Gongs Pin Mejs atradās cietumā. 1979. gadā pāvests Jānis Pāvils II
viņu bija pasludinājis par kardinālu in pectore. Universālā Baznīca un pats
Gongs to varēja uzzināt tikai 1991. gadā. Bijušais Šanhajas diecēzes ordinārijs, kurš
cietumā bija pavadījis 33 mūža gadus, nomira 2000. gadā trimdā Amerikas Savienotajās
Valstīs.
Šanhajas diecēzē šodien ir ap 150 tūkstoši katoļticīgo, ap 100 priesteru,
6 dekanāti, 37 draudzes un 140 baznīcas. Diecēzes teritorijā atrodas jau minētā, visu
Ķīnas katoļu iemīlētās Šešaņas Dievmātes svētnīca, kas ir nacionālo svētceļojumu vieta.
Starp svarīgākajām Baznīcas vadītajām sociālajām iestādēm ir Veco ļaužu pansionāts,
rekolekciju nams, nabadzīgo virtuve, tipogrāfija.
I. Šteinerte/VR/Asianews
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta