Dienvidkoreja: bīskapi analizē attiecības ar kaimiņvalsti

Dienvidkorejas Bīskapu konference neizslēdz militārā konflikta risku. Konferences prezidents Peters Kangs Uils (attēlā) šais dienās sarunājoties ar ziņu aģentūru Catholic News Service prognozēja, ka turpinoties Ziemeļkorejas draudiem un provokācijām, „nav iespējams noliegt militārā konflikta iespējamību”. Arī pārējie bīskapi, neraugoties uz ārējo mieru, kas valda valstī, ir nobažījušies par turpmāko situācijas attīstību.

Analizējot sarežģīto politisko un ekonomisko situāciju Ziemeļkorejā, bīskaps Kangs Uils apgalvoja, ka „atkārtotie draudi no Phenjanas puses var būt izskaidrojami ar režīma nespēju atjaunot savu ekonomiku un novērst izmisuma pilno situāciju bez ārvalstu ieguldījumu palīdzības.” Pie tam, Ziemeļkorejas politiskie līderi „nevēlas izrādīt piekāpšanos formālu sarunu veidā, bet par varītēm cenšas saglabāt pašcieņu un pašpaļāvību, kas ir Kimu dinastijas ideoloģijas pamatā”.

Karš Korejā (1950-1953) ir beidzies pirms 60 gadiem, taču, kā paskaidro bīskaps, „ideoloģija, ko aizsāka Kim Ir Sens, pašreizējā diktatora Kima Čenuna vectēvs, turpina „svinēt” korejiešu kultūras un vēstures pārākumu. Šī izolācijas un autocentrisma filozofija ir vedusi pie valsts ekonomiskās sagrāves gluži tāpat, kā tas ir noticis ar citām sociālistiskajām zemēm.

„Ja arī Ziemeļu režīms apzinās, ka izraisot karu, visa nācija cietīs fatālas sekas, valsts, ekonomiskās sagrāves spiesta, nespēj iesākt neko citu, kā visai pasaulei vardarbīgā veidā izrādīt savas prasības,” turpina dienvidkorejiešu bīskaps. Tiek gaidīts, ka pasaule pret šo režīmu un tautu izrādīs līdzjūtību.

Dienvidkorejieši netic, ka varētu notikt militārā sadursme. Lai arī 8. aprīlī no Ziemeļkorejas teritorijas atkāpās 53 tūkstoši dienvidkorejiešu, kas strādāja Kesonas industriālajā kompleksā, Dienvidkorejā tas netiek uzskatīts par definitīvu. Seulas universitātes starptautisko tiesību docētājs Lī Čenijs uzskata, ka Ziemeļkorejas nodoms šai sakarā ir panākt algu paaugstinājumu no Dienvidkorejas industrijām pirms tam, lai pieņemtu aicinājumu atgriezties pie sarunu galda. Tai pašā laikā, militāro stratēģiju eksperts Pauls Jūojols apgalvo, ka „Phenjana izmanto veco iebiedēšanas taktiku, lai iegūtu sev to, ko vēlas”.

I. Šteinerte/VR/Catholic News Service/L’Osservatore Romano

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta