Romas bīskaps mudina priesterus aizsniegt cilvēku dzīves perifērijas

Priesteris ir aicināts kalpot nabagiem, ieslodzītajiem, slimajiem un visiem, kuri ir noskumuši un vientuļi – sacīja Francisks, uzrunājot Romas diecēzes bīskapus un priesterus. Lielās ceturtdienas rītā Svētā Pētera bazilikā pāvests svinēja Hrizmas svētīšanas dievkalpojumu, kurā piedalījās apmēram 1600 garīdznieku. Tā laikā viņš svētīja katehumenu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas, un visi garīgie gani atjaunoja priesterības solījumus. Labu priesteri pazīst pēc tā, kā tiek „svaidīta” tauta – sacīja Svētais tēvs. Kad tauta tiek „svaidīta” ar prieka eļļu, to var pamanīt. Ticīgo sejās uzreiz ir redzams, vai viņi pēc Svētās Mises iziet laukā no dievnama kā tādi, kuri patiešam ir dzirdējuši Kristus Labo vēsti. Cilvēkiem ir svarīgi, lai Evaņģēlija vārds, ko priesteris sludina, skartu viņu ikdienas dzīvi un iesniegtos visās tās perifērijās – uzsvēra Francisks. Viņa homīlijā vairākas reizes atskanēja vārds „perifērija”. Tādā veidā Svētais tēvs norādīja, cik svarīgi, lai priesteris būtu īpaši tuvs visiem sabiedrības atstumtajiem un atklātu viņiem Dieva klātbūtni.

Pāvests atgādināja, ka priesteris nes uz saviem pleciem viņam uzticēto tautu. Par to liecina viņa liturģiskās drēbes. Tās nav domātas tikai rotājumam, bet tām ir dziļa simboliska nozīme. Garīgajam ganam uzticēto avju vārdiem jābūt ierakstītiem dziļi viņa sirdī. Ordinācijas dienā viņš tika „svaidīts” ar svētītām eļļām, lai dotos pie nabagiem un cietējiem, un ar saviem vārdiem un dzīves piemēru sludinātu viņiem Prieka vēsti.

Svarīgi, lai priesteris izietu un piedzīvotu šīs svaidīšanas pestījošo spēku. Svarīgi, lai viņš dotos uz „perifērijām”, tas ir tur, kur cilvēki cieš, kur tiek izlietas asinis, kur daudzi netaisnīgi valdnieki un priekšnieki apspiež savus padotos. Pāvests priesteriem piekodināja, lai viņi nevērtē par zemu Dieva žēlastības spēku. Šī žēlastība aug un vairojas tādā mērā, kādā priesteri, pilni ticības, iziet, lai dāvātu sevi citiem un atklātu cilvēkiem Evaņģēlija vēsti – viņš sacīja. Svētais tēvs mudināja priesterus iziet no sevis un būt dedzīgiem dvēseļu ganiem. Dažu priesteru neapmierinātības, skumju un iekrišanas galējībās iemesls ir nepietiekošā saikne ar Kungu un pastorālās dedzības trūkums.

Francisks atzina, ka tā sauktā priesteru identitātes krīze apdraud visus garīgos ganus, un ir saistīta ar civilizācijas krīzi. Tāpēc svarīgi, lai viņi izmestu tīklus nevis savā, bet Jēzus vārdā. Šajā kontekstā Svētais tēvs vērsās arī pie visiem ticīgajiem ar aicinājumu lūgties par priesteriem: „Dārgie ticīgie, esiet tuvi saviem priesteriem ar savu mīlestību un lūgšanu, lai viņi vienmēr būtu gani pēc Dieva sirds”.

Homīlijas noslēgumā Francisks priesteriem vēlēja, lai Dievs atjauno viņos svētuma garu, kurā tie tika svaidīti, un lai ticīgie caur viņu vārdiem un darbiem saņem to prieka eļļu, ko atnesa mums pats Jēzus. Eļļas, ko Lielās ceturtdienas rītā pāvests svētīja, bija Spānijas uzņēmuma „Arte e Alimentacion SL” dāvana. Euharistijas svinību beigās priesteri sveica Svēto tēvu ar vētrainiem aplausiem.

Lielās ceturtdienas pievakarē Francisks dosies svinēt dievkalpojumu uz Casal del Marmo nepilngadīgo izolatoru. Divpadsmit dažādu tautību un reliģiju jauniešiem viņš mazgās kājas. Svētajā Misē piedalīsies 49 jaunieši – 11 itāļi un 38 ārzemnieki. Pēdējo vidū visvairāk būs ieslodzīto no Ziemeļāfrikas zemēm un slāvu tautu vidus. Kāju mazgāšana atgādina par Jēzus mīlestības žestu.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta