Iziet no sevis, lai ietu pretī citiem. Franciska pirmā vispārējā audience
Izdzīvot Kluso nedēļu nozīmē aizvien vairāk pieņemt Dieva loģiku, krusta loģiku –
sacīja pāvests Francisks savas pirmās vispārējās audiences laikā. Viņš uzsvēra, ka
šī loģika ir vispirms nevis ciešanu un nāves, bet mīlestības un sevis veltīšanās loģika,
kas nes dzīvību. Uz tikšanos ar Romas bīskapu Svētā Pētera laukumā pulcējās aptuveni
20 tūkstoši svētceļnieku no Itālijas, Francijas, Kanādas, Polijas, Lielbritānijas,
ASV un citām zemēm. Klātesošo vidū bija vairāku Romas vidusskolu skolēni, kā arī kuplā
skaitā jaunieši no Spānijas un Latīņamerikas. Laukumā varēja redzēt daudzus Argentīnas
karogus. Svētais tēvs ieradās atklātā automašīnā. Ticīgie viņu uzņēma ar vētrainiem
aplausiem, priecīgi saucot „Lai dzīvo pāvests!”. Plakātus rotāja uzraksti: „Tā ir
pāvesta jaunatne” un „Mēs tevi mīlam”.
Audiences laikā Francisks vērsās pie
visas pasaules sabiedrības ar speciālu aicinājumu sakarā ar dramatiskajiem notikumiem
Centrālāfrikas Republikā. Tur pirms dažām dienām nemiernieki iebruka galvaspilsētā
Bangi un ieņēma valsts prezidenta pili. Pāvests apliecināja, ka ar bažām seko līdzi
notiekošajam un lūdzas par visiem cietušajiem. Svētais tēvs īpaši lūdzas par bojāgājušo
tuviniekiem, ievainotajiem un tiem, kuri ir pazaudējuši savas mājas un ir spiesti
bēgt. Francisks pieprasīja, lai nekavējoties tiktu pārtraukta vardarbība, rasts krīzes
politisks atrisinājums un panākts miers.
Iesākot katehēzes mācību, Francisks
ar lielu cieņu un godbijību pieminēja savu priekšgājēju – ticības „liecinieku” – Benediktu
XVI. Viņš norādīja, ka pēc Lieldienām tiks atsāktas Ticības gadam veltītās katehēzes.
Šodien Svētais tēvs runāja par Kluso nedēļu, kura iesākās ar Palmu jeb Pūpolu svētdienu.
Šī nedēļa ir visa liturģiskā gada centrs.
Ko priekš mums nozīmē izdzīvot Kluso
nedēļu? – jautāja pāvests. Ko nozīmē sekot Jēzum Viņa Kalvārijas ceļā, kas ved uz
nāvi pie krusta un Augšāmcelšanos? Francisks uzsvēra, ka vispirms tas nozīmē iemācīties
iziet no sevis un doties pretī citiem. Savā laikā staigājot pa Svēto Zemi, Jēzus paaicināja
divpadsmit apustuļus, lai tie būtu kopā ar Viņu, dalītos Viņa dzīvē un turpinātu Viņa
misiju. Jēzus uzrunāja visus cilvēkus, nevienu nešķirojot. Viņš atklāja žēlsirdību
un dāvāja piedošanu. Viņš dziedināja, mierināja un dāvāja cerību. Kristus pavēra cilvēkiem
ceļu pie Dieva. Viņš atklāja tiem Dieva mīlošo klātbūtni. Tā bija Jēzus misija.
Francisks
norādīja, ka Klusajā nedēļā piedzīvojam Dieva mīlestības plāna kulmināciju. Jēzus
ierodas Jeruzalemē, lai spertu pēdējo soli, kas kļūst par visas Viņa dzīves sintēzi.
Jēzus atdod savu dzīvību mūsu pestīšanas labā. Pēdējo Vakariņu laikā viņš dalās ar
saviem draugiem maizē un pasniedz tiem biķeri. Viņš atstāj mums savu Miesu un Asinis,
tādā veidā uz visiem laikiem paliekot klātesošs mūsu vidū. Pāvests piebilda, ka Jēzus
sevi atdeva pilnīgi brīvprātīgi, tādējādi atklājot mums Dieva mīlestības lielumu.
Ko tas viss nozīmē priekš mums? – jautāja Francisks. Tas nozīmē, ka šis ir
arī mans, tavs, mūsu ceļš. Izdzīvot Kluso nedēļu, sekojot Jēzu, nozīmē ne tikai ļauties
sirds aizkustinājumam, bet tas nozīmē iemācīties iziet no sevis – kā to teicu pagājušajā
svētdienā – lai ietu pretī citiem, lai dotos uz eksistences perifērijām, izietu pretī
saviem brāļiem un savām māsām, sevišķi pretī tiem, kuri atrodas tālu un ir aizmirsti,
tiem, kuriem vairāk vajadzīga sapratne, mierinājums un palīdzība. Atklāt žēlsirdīgā
un mīlestībā bagātā Jēzus dzīvo klātbūtni ir ļoti nepieciešams!
Turpinot savu
pirmo katehēzes mācību, Francisks uzsvēra, ka izdzīvot Kluso nedēļu nozīmē aizvien
vairāk pieņemt Dieva loģiku, kas ir mīlestības un sevis veltīšanās loģika. Tas nozīmē
pieņemt Evaņģēlija loģiku. Lai sekotu Kristum un paliktu ar Viņu, mums ir jāiziet
no sevis, jāatbrīvojas no rutīnas ticības dzīvē, jāatmet kārdinājums ieslēgties paša
radītajos rāmjos, kas aizšķērso ceļu Dieva radošajai darbībai. Dievs izgāja no sevis,
lai dotos mūsu vidū. Tāpat arī mums jāiziet no sevis un kopā ar Jēzu jādodas meklēt
pazudušo avi.
Svētais tēvs atzina, ka daudzi no mums varētu iebilst: „Tēvs,
man taču nav laika”, „man tik daudz darba jāpadara”, „tas ir grūti”, „ko tad es ar
saviem sīkajiem spēkiem varu izdarīt?”. Bieži vien mēs apmierināmies tikai ar kādu
īsu lūgšanu, ar izklaidīgu un neregulāru piedalīšanos svētdienas Svētajā Misē vai
ar kādu žēlsirdības darbu, bet mums pietrūkst šīs drosmes „iziet”, lai atklātu cilvēkiem
Kristu – uzsvēra Francisks.
Katehēzes noslēgumā viņš vēlreiz atgādināja, ka
Dieva loģika ir mīlestības un žēlsirdības loģika. Tāpēc Klusā nedēļa ir īpašs žēlastības
laiks, kas mums dots, lai mēs atvērtu savas sirds, savas dzīves, savu draudžu, kustību
un asociāciju durvis, un iziet pretī citiem, atklājot cilvēkiem savas ticības gaismu
un prieku. Mums nemitīgi jāiziet no sevis, sekojot paša Dieva mīlestības paraugam,
cienot citus un esot pacietīgiem. Mums jāapzinās, ka mēs darām savu darbu, bet Dievs
paveiks savējo un piepildīs mūsu darbu ar augļiem. Svētais tēvs aicināja izstarot
Dieva mīlestību pār visiem, kurus satiekam savā ceļā.
Vispārējās audiences
noslēgumā pāvests uzrunāja dažādu zemju svētceļnieku grupas. Vācu ticīgajiem atgādināja,
ka šajās dienās varam īpašā veidā piedzīvot Dieva tuvumu, ja nodibinām ar Viņu attiecības,
klausoties Viņa vārdu un saņemot Viņa žēlsirdību Izlīgšanas un Euharistijas sakramentā.
Arābu valodā runājošos svētceļniekus Francisks mudināja nebaidīties sekot Jēzum, kurš
mūsu dēļ nomira un augšāmcēlās.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas
gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta