Iziet no sevis, lai ietu pretī citiem. Franciska pirmā vispārējā audience

Izdzīvot Kluso nedēļu nozīmē aizvien vairāk pieņemt Dieva loģiku, krusta loģiku – sacīja pāvests Francisks savas pirmās vispārējās audiences laikā. Viņš uzsvēra, ka šī loģika ir vispirms nevis ciešanu un nāves, bet mīlestības un sevis veltīšanās loģika, kas nes dzīvību. Uz tikšanos ar Romas bīskapu Svētā Pētera laukumā pulcējās aptuveni 20 tūkstoši svētceļnieku no Itālijas, Francijas, Kanādas, Polijas, Lielbritānijas, ASV un citām zemēm. Klātesošo vidū bija vairāku Romas vidusskolu skolēni, kā arī kuplā skaitā jaunieši no Spānijas un Latīņamerikas. Laukumā varēja redzēt daudzus Argentīnas karogus. Svētais tēvs ieradās atklātā automašīnā. Ticīgie viņu uzņēma ar vētrainiem aplausiem, priecīgi saucot „Lai dzīvo pāvests!”. Plakātus rotāja uzraksti: „Tā ir pāvesta jaunatne” un „Mēs tevi mīlam”.

Audiences laikā Francisks vērsās pie visas pasaules sabiedrības ar speciālu aicinājumu sakarā ar dramatiskajiem notikumiem Centrālāfrikas Republikā. Tur pirms dažām dienām nemiernieki iebruka galvaspilsētā Bangi un ieņēma valsts prezidenta pili. Pāvests apliecināja, ka ar bažām seko līdzi notiekošajam un lūdzas par visiem cietušajiem. Svētais tēvs īpaši lūdzas par bojāgājušo tuviniekiem, ievainotajiem un tiem, kuri ir pazaudējuši savas mājas un ir spiesti bēgt. Francisks pieprasīja, lai nekavējoties tiktu pārtraukta vardarbība, rasts krīzes politisks atrisinājums un panākts miers.

Iesākot katehēzes mācību, Francisks ar lielu cieņu un godbijību pieminēja savu priekšgājēju – ticības „liecinieku” – Benediktu XVI. Viņš norādīja, ka pēc Lieldienām tiks atsāktas Ticības gadam veltītās katehēzes. Šodien Svētais tēvs runāja par Kluso nedēļu, kura iesākās ar Palmu jeb Pūpolu svētdienu. Šī nedēļa ir visa liturģiskā gada centrs.

Ko priekš mums nozīmē izdzīvot Kluso nedēļu? – jautāja pāvests. Ko nozīmē sekot Jēzum Viņa Kalvārijas ceļā, kas ved uz nāvi pie krusta un Augšāmcelšanos? Francisks uzsvēra, ka vispirms tas nozīmē iemācīties iziet no sevis un doties pretī citiem. Savā laikā staigājot pa Svēto Zemi, Jēzus paaicināja divpadsmit apustuļus, lai tie būtu kopā ar Viņu, dalītos Viņa dzīvē un turpinātu Viņa misiju. Jēzus uzrunāja visus cilvēkus, nevienu nešķirojot. Viņš atklāja žēlsirdību un dāvāja piedošanu. Viņš dziedināja, mierināja un dāvāja cerību. Kristus pavēra cilvēkiem ceļu pie Dieva. Viņš atklāja tiem Dieva mīlošo klātbūtni. Tā bija Jēzus misija.

Francisks norādīja, ka Klusajā nedēļā piedzīvojam Dieva mīlestības plāna kulmināciju. Jēzus ierodas Jeruzalemē, lai spertu pēdējo soli, kas kļūst par visas Viņa dzīves sintēzi. Jēzus atdod savu dzīvību mūsu pestīšanas labā. Pēdējo Vakariņu laikā viņš dalās ar saviem draugiem maizē un pasniedz tiem biķeri. Viņš atstāj mums savu Miesu un Asinis, tādā veidā uz visiem laikiem paliekot klātesošs mūsu vidū. Pāvests piebilda, ka Jēzus sevi atdeva pilnīgi brīvprātīgi, tādējādi atklājot mums Dieva mīlestības lielumu.

Ko tas viss nozīmē priekš mums? – jautāja Francisks. Tas nozīmē, ka šis ir arī mans, tavs, mūsu ceļš. Izdzīvot Kluso nedēļu, sekojot Jēzu, nozīmē ne tikai ļauties sirds aizkustinājumam, bet tas nozīmē iemācīties iziet no sevis – kā to teicu pagājušajā svētdienā – lai ietu pretī citiem, lai dotos uz eksistences perifērijām, izietu pretī saviem brāļiem un savām māsām, sevišķi pretī tiem, kuri atrodas tālu un ir aizmirsti, tiem, kuriem vairāk vajadzīga sapratne, mierinājums un palīdzība. Atklāt žēlsirdīgā un mīlestībā bagātā Jēzus dzīvo klātbūtni ir ļoti nepieciešams!

Turpinot savu pirmo katehēzes mācību, Francisks uzsvēra, ka izdzīvot Kluso nedēļu nozīmē aizvien vairāk pieņemt Dieva loģiku, kas ir mīlestības un sevis veltīšanās loģika. Tas nozīmē pieņemt Evaņģēlija loģiku. Lai sekotu Kristum un paliktu ar Viņu, mums ir jāiziet no sevis, jāatbrīvojas no rutīnas ticības dzīvē, jāatmet kārdinājums ieslēgties paša radītajos rāmjos, kas aizšķērso ceļu Dieva radošajai darbībai. Dievs izgāja no sevis, lai dotos mūsu vidū. Tāpat arī mums jāiziet no sevis un kopā ar Jēzu jādodas meklēt pazudušo avi.

Svētais tēvs atzina, ka daudzi no mums varētu iebilst: „Tēvs, man taču nav laika”, „man tik daudz darba jāpadara”, „tas ir grūti”, „ko tad es ar saviem sīkajiem spēkiem varu izdarīt?”. Bieži vien mēs apmierināmies tikai ar kādu īsu lūgšanu, ar izklaidīgu un neregulāru piedalīšanos svētdienas Svētajā Misē vai ar kādu žēlsirdības darbu, bet mums pietrūkst šīs drosmes „iziet”, lai atklātu cilvēkiem Kristu – uzsvēra Francisks.

Katehēzes noslēgumā viņš vēlreiz atgādināja, ka Dieva loģika ir mīlestības un žēlsirdības loģika. Tāpēc Klusā nedēļa ir īpašs žēlastības laiks, kas mums dots, lai mēs atvērtu savas sirds, savas dzīves, savu draudžu, kustību un asociāciju durvis, un iziet pretī citiem, atklājot cilvēkiem savas ticības gaismu un prieku. Mums nemitīgi jāiziet no sevis, sekojot paša Dieva mīlestības paraugam, cienot citus un esot pacietīgiem. Mums jāapzinās, ka mēs darām savu darbu, bet Dievs paveiks savējo un piepildīs mūsu darbu ar augļiem. Svētais tēvs aicināja izstarot Dieva mīlestību pār visiem, kurus satiekam savā ceļā.

Vispārējās audiences noslēgumā pāvests uzrunāja dažādu zemju svētceļnieku grupas. Vācu ticīgajiem atgādināja, ka šajās dienās varam īpašā veidā piedzīvot Dieva tuvumu, ja nodibinām ar Viņu attiecības, klausoties Viņa vārdu un saņemot Viņa žēlsirdību Izlīgšanas un Euharistijas sakramentā. Arābu valodā runājošos svētceļniekus Francisks mudināja nebaidīties sekot Jēzum, kurš mūsu dēļ nomira un augšāmcēlās.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta