Pāvests Francisks – vīrs, kurš zina, ko grib panākt

„Pāvests Francisks ir vienkāršs, taču stingras pārliecības vīrs, kurš zina, ko grib panākt,” tā savu ordeņa biedru raksturo ēģiptiešu jezuīts Samirs Khalils Samirs. Pazīstamais islamologs uzskata arī, ka jaunā pāvesta latīņamerikāņa pieredze noteiks viņa attieksmi pret visas pasaules, īpaši Āzijas un Āfrikas nabadzīgajām tautām. Khalils Samirs sarunā, ko publicējusi ziņu aģentūra Asianews, tāpat, kā daudzi citi šais dienās, apgalvo, ka „iziešana no Eiropas kontinenta” nesīs labumu visai Baznīcai. Āzijai, viņaprāt, vienīgā patiesā izvēle bija kardināls Luiss Antonio Tagle no Filipīnām – mīlēts un cienīts Baznīcas gans un teologs, taču, iespējams, pārāk jauns, lai ieņemtu pāvesta amatu. „Tā kā viņš vēl nav sasniedzis 60 gadu vecumu,” spriež jezuīts, „viņa priekšā būtu pārāk ilgi pontifikāta gadi”.

Baznīca Āzijā un Āfrikā strauji attīstās, strauji attīstās arī kristietība, taču šīm Baznīcām vēl ir vajadzīgs laiks, uzskata Khalils Samirs. Viņš atgādina, ka Horhe Mario Bergoljo daudzus gadus bija Austrumu Baznīcu ordinārijs un ka viņš būs jūtīgs pret šo zemju problēmām. Šobrīd abos Amerikas kontinentos Austrumu Baznīcas skaitliskā ziņā ir vairāk pārstāvētas nekā to izcelsmes zemēs. Saskarsme ar Austrumu ritu ticīgajiem pāvestam ļaus runāt par visu universālo Baznīcu.

„Kad jaunizvēlētais iznāca no svētā Pētera bazilikas lodžijas, mani pārsteidza viņa vienkāršība, kā arī viņa apmulsums,” stāsta jezuīts „Iespējams, ka jaunajam pāvestam nepiemīt savu priekšgājēju, jo īpaši Jāņa Pāvila II komunikatīvās spējas, taču viņš ir dziļa, garīga personība”.

„Tas, ka pāvests aicināja ticīgos lūgties, lai viņu svētī Svētais Gars, un tūlīt pēc tam lūgties arī par emeritēto pāvestu, liek domāt, ka viņš ir cilvēks, kurš ir vērsts uz citiem,” aicina ievērot tēvs Samirs. Viņš atzīmē, ka vēsturē tā ir pirmā reize, kad par pāvestu izvēlēts jezuīts, taču viņš savu ordeni vēl nav pat pieminējis. Arī vārda izvēlē priekšroka dota nevis Ignācijam, bet Franciskam. Tā ir zīme, ka pāvests Bergoljo, tāpat kā Asīzes svētais, vēlas būt tuvs vienkāršajiem un nabadzīgajiem ļaudīm.

Gados, kad Latīņamerikas Baznīcā notika šķelšanās teoloģiskā ziņā, Bergoljo nostājās pret Atbrīvošanās teoloģiju un tāpēc dažās aprindās viņš nav īpaši ieredzēts. Taču, tai pašā laikā viņš bija tuvs nabadzīgajiem. „Par savu ticību viņš vairāk liecina ar darbiem, nekā ar teorijām,” stāsta jaunā pāvesta reliģiskā ordeņa biedrs.

Horhe Mario Bergoljo ir bijis arī Argentīnas jezuītu provinces provinciāls. Province bija sašķelta cīņā starp tradicionālistiem un progresistiem. Taču provinciāls nenostājās ne vienu, ne otru pusē.

Ar saviem pirmajiem žestiem šis pāvests jau ir palīdzējis atklāt, ka ne tikai viņš var svētīt ticīgos, bet arī ticīgie var svētīt pāvestu, ka arī viņam ir nepieciešama ticīgo svētība un lūgšanas.

Turpinot analizēt tikko sākušos pontifikātu, tēvs Khalils Samirs atgādina, ka 2005. gada kardinālu konklāvā Horhes Mario Bergoljo vārds ievēlamo sarakstā parādījās tūlīt aiz Jozefa Ratcingera vārda. Tā ir zīme, ka šo pāvestu jau iepriekš bija izvēlējušies daudzi kardināli.

Viens no faktoriem, kas noteica pašreizējo izvēli, ir kardināla Bergoljo vecums – viņš nav ne jauns, ne arī pārāk vecs. Tas nozīmē, ka viņa pontifikāts varētu ilgt ne pārāk ilgu un ne pārāk īsu laiku. Saskaņā ar jezuīta Khalila Samira domām, šis fakts, savukārt, palīdzēs veikt Baznīcas reformu.

„Daudzi viņu raksturo kā stingru vīru. Ceram, ka attiecībā uz skandaloziem un nepieņemamiem aspektiem, tādiem, kā pedofilija, viņš ar šo savu stingrību spēs attīstīt jaunu līniju, turpinot to, ko jau ir iesācis emeritētais pāvests,” saka ēģiptiešu jezuīts.

I. Šteinerte/Asianews

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta