Pāvests aicina uzticēties Dieva žēlsirdībai

Kungs nekad nepagurst mums piedot! Nekad! – sacīja pāvests Francisks, svētdien, 17. martā, uzrunājot Svētās Annas baznīcā sapulcējušos ticīgos. Šajā mazajā dievnamā, kas atrodas pie ieejas Vatikānā, Svētais tēvs svinēja Euharistiju. Kungs nepagurst mums piedot! Problēma ir tā, ka mēs nogurstam lūgt Viņam piedošanu – uzsvēra Francisks, kura homīlijas atslēgas vārds bija „žēlsirdība”. Tieši žēlsirdība parādās Jēzus vārdos un darbos. Lai mēs sajustu Kunga žēlsirdību un piedzīvotu to neaprakstāmo prieku, ko Viņš grib mums dāvāt, esam aicināti atvērties un iepazīt Viņa mīlošo sirdi, piebilda Svētais tēvs.

Svētās Annas dievnams bija ļaužu pārpildīts. Daudzi atradās ārā uz ielas. Pēc savas pirmās Svētās Mises, pāvests Francisks kā vienkāršs draudzes prāvests devās laukā no baznīcas, lai pie izejas sasveicinātos ar dievlūdzējiem. Sekoja rokas spiedieni un sirsnīgi apskāvieni. Francisks skūpstīja bērnus un visus aicināja par viņu lūgties. Daudzu acīs sariesās aizkustinājuma asaras. Klātesošo vidū bija arī pirms vairāk nekā 30 gadiem nolaupītās Vatikāna darbinieka meitas Emanuelas Orlandi brālis un māte. „Es viņam lūdzu palīdzēt man atklāt patiesību un viņš man stingrāk paspieda roku. Tas bija skaisti. Pāvests manī klausījās”, tā sarunā ar žurnālistiem vēlāk apliecināja Pietro Orlandi.

Īsā homīlijā, komentējot Lielā gavēņa piektajai svētdienai paredzētos Svēto Rakstu lasījumus, pāvests Francisks mudināja ticīgos uzticēties Dieva žēlsirdībai. Evaņģēlijs runā par to, ka vispirms Jēzus vienatnē lūdzas, pēc tam – templī māca ļaudis, ir kopā ar tautu, un beigās sarunājas ar sievieti, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā un atvesta pie Viņa. Francisks norādīja, ka šī Jēzus vientulība ir auglīga. Tā ir lūgšanas un žēlsirdības vientulība.

Kas attiecas uz pūli, kas spiedās ap Jēzu, tur bija tādi, kuri patiesi gribēja Viņu dzirdēt, nāca pie Viņa ar atvērtu sirdi un bija izslāpuši pēc Dieva Vārda – skaidroja pāvests. Vienlaikus bija arī tādi, kuri neko nedzirdēja, nespēja dzirdēt. Tie bija farizeji, kuri atveda sievieti un sacīja, ka viņa esot „tāda un šitāda”, tāpēc jāseko Mozus norādei un viņu jānomētā akmeņiem. Turpinot, Francisks atzina, ka līdzīgi rīkojamies arī mēs, proti, no vienas puses, gribam dzirdēt Jēzu, bet no otras – mums patīk citus tiesāt un kritizēt. Taču Jēzus māca, lai mēs būtu žēlsirdīgi. Jēzus ieradās pasaulē, lai mūs glābtu, jo mēs esam grēcinieki.

Svētais Lūkass runā par kādu farizeju, kurš ieradās svētnīcā un lūdzās: Es tev pateicos, Kungs, ka neesmu tāds kā citi cilvēki, un ka neesmu kā šis grēcinieks (sal. Lk 18, 11-12). Ja mēs būsim kā šis farizejs un ja neiepazīsim Kunga sirdi, tad arī nespēsim piedzīvot prieku par Viņa žēlsirdību – sacīja pāvests. Viņš atzina, ka nav viegli uzticēties Dieva žēlsirdībai, jo tas ir neizdibināms bezdibenis. Taču mums to ir jādara! Mums ir jāuzticas Dieva žēlsirdībai. Lai cik mēs būtu grēkojuši, esam aicināti iet pie Jēzus un pilnībā Viņam uzticēties. „Jēzus aizmirst, Viņš skūpsta tevi, apskauj tevi un saka tev tikai šo: ‘Arī Es tevi netiesāju; ej, un negrēko vairs’ (Jņ 8, 11)”. Svētais tēvs uzsvēra, ka tas ir vienīgais padoms, ko dod Jēzus. Paiet kāds mēnesis un mēs atkal nonākam iepriekšējā stāvoklī… Tāpēc atkal esam aicināti griezties pie Kunga. Viņš nekad nepagurst mums piedot. „Lūgsim arī žēlastību nepagurt lūgt piedošanu, jo Viņš nekad nepagurst piedot. Lūgsim šo žēlastību”, mudināja Svētais tēvs.

Pēc Euharistijas svinībām Svētās Annas baznīcā, pāvestu un klātesošos uzrunāja draudzes prāvests priesteri Bruno Silvestrini un kardinālu Andželo Komastri. „Svētais tēvs, par piemiņu no šīs vēsturiskās tikšanās, draudze Jums dāvina visu mūsu, draudzes un visas pasaules siržu atslēgas”, sacīja prāvests. Kardināls Komastri atzina, ka kopš Franciska ievēlēšanas – jau no pirmā brīža, kad viņš, stāvot uz bazilikas balkona, noliecās tautas priekšā, kamēr tā lūdzās – ir jūtama Vasarsvētku vēja šalkoņa. Tad, kad Asīzē parādījās sv. Francisks, atdzima kristietība. Kardināls novēlēja, lai jaunais pāvests piepilda Baznīcu ar Evaņģēlija smaržu, kas ir nekas cits kā paša Jēzus smarža. Starp klātesošajiem Svētās Annas baznīcā bija arī daži argentīniešu priesteri. Pāvests Francisks atklāja, ka viens no viņiem strādā Urugvajā ar ielu bērniem un narkomāniem. Viņš izveidoja skolu, ko nosauca Jāņa Pāvila II vārdā, un daudziem parādīja ceļu pie Jēzus. Svētais tēvs aicināja klātesošos lūgties arī par šo Latīņamerikas priesteri.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta