Francisks – iejūtīgs, vienkāršs un dziļas ticības pāvests no Latīņamerikas
Trešdienas, 13. marta vakarā, Romā valdīja liels saviļņojums. Pēc balto dūmu pacelšanās
no Siksta kapelas skursteņa, cilvēki straumēm plūda uz Svētā Pētera laukumu, lai,
neskatoties uz slapjo laiku, dzirdētu prieka pilno paziņojumu Habemus Papam un pirmo
reizi tiktos ar jauno pāvestu. Plkst. 20.22, pēc Romas laika, uz Svētā Pētera bazilikas
balkona iznāca 76 gadus vecais argentīniešu kardināls Horhe Mario Bergoljo. Kopš šī
brīža viņu visi sauks par Francisku. Tā ir pirmā reize, kad pāvests pieņem Franciska
vārdu. Tā ir pirmā reize, kad šajā amatā tiek ievēlēts jezuītu ordeņa loceklis. Tā
ir pirmā reize, kad Romas katolisko Baznīcu vadīs Apustuļa Pētera pēctecis no Amerikas
kontinenta. Visbeidzot, tā ir pirmā reize, kad jau pie pirmās tikšanās ar saviem ticīgajiem
Svētais tēvs pazemīgi noliecas tautas priekšā un aicina par viņu lūgties.
Horhe
Mario Bergoljo līdz šim bija Buenosairesas arhibīskaps, Argentīnā dzīvojošo austrumu
rita ticīgo un to, kuriem nav sava rita bīskapa, ordinārijs. Viņš ir dzimis 1936.
gada 17. decembrī Buenosairesā itāliešu ieceļotāju ģimenē, kurā bija pieci bērni.
Tēvs Mario bija dzelzceļa nozares darbinieks, bet māte Redžina Sivori – mājsaimniece.
Horhe sākumā ieguva ķīmijas inženiera izglītību, bet pēc tam izvēlējās priesterības
ceļu. 1958. gadā viņš iestājās jezuītu ordenī, Čīlē studēja humanitārās zinātnes,
bet savā dzimtajā Argentīnā – filozofiju un teoloģiju. 1969. gada 13. decembrī Bergoljo
iesvētīts par priesteri, bet 1973. gada 22. aprīlī salika mūža svētsolījumus jezuītu
ordenī. Strādāja kā augstskolas docētājs, noviču audzinātājs, rektors un draudzes
prāvests. 1986. gadā ieradās Vācijā, lai pabeigtu savu doktorāta darbu. Pēc tam kalpoja
kā garīgais vadītājs un biktstēvs.
1992. gada 20. maijā svētīgais pāvests
Jānis Pāvils II priesteri Horhi Mario Bergoljo nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu.
Tā paša gada 27. jūnijā viņš tika konsekrēts par bīskapu. 1997. gadā viņu nominēja
par Buenosairesas koadjutorarhibīskapu, bet pēc nepilna gada – par arhibīskapu. Tādā
veidā viņš kļuva par Argentīnas primasu. 2001. gada 21. februārī Jānis Pāvils II viņam
piešķīra kardināla titulu. Kardināls Bergoljo piedalījās 2005. gada konklāvā, kad
par pāvestu tika ievēlēts Benedikts XVI. Viņš ir vairāku kongregāciju un Pontifikālās
Ģimenes padomes loceklis. No 2005. gada līdz 2011. gadam bija Argentīnas Bīskapu konferences
prezidents. Viņš ir arī desmit grāmatu autors.
Jaunais pāvests Francisks ir
pazīstams ar savu vienkāršo dzīves veidu. Buenosairesā viņš dzīvoja mazā dzīvoklītī,
pārvietojās nevis ar mašīnu, bet ar metro un autobusiem. Nedēļas nogales pavadīja
nabadzīgajās draudzēs. Kopā ar priesteriem apmeklēja lielpilsētas graustu rajonus
un, sadarbībā ar Caritas, sniedza trūkumcietējiem konkrētu materiālo palīdzību. Ne
velti viņu dēvēja par „nabagu kardinālu”. Šis lēnprātīgais vīrs stingri nosodīja korupciju
un atmaskoja dažādas ideoloģijas. Vienā no savām retajām intervijām viņš sacīja: „Kur
ir elkdievība, tur tiek atmests Dievs, tiek atmesta cilvēka cieņa”. Kādā homīlijā
viņš atgādināja, ka spēku būt īstiem kristiešiem mēs rodam nevis paši sevī, bet to
mums dod Kristus. Vienkāršs, pieticīgs, cilvēkiem tuvs, daudzpusīgi izglītots un izlēmīgs
– tā dažos vārdos var raksturot jauno pāvestu Francisku.
J. Evertovskis /
VR, Avvenire
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna
Radio obligāta