Benedikts XVI pateicas Dievam un cilvēkiem par savu pontifikātu
27. februārī Benedikts XVI pēdējo reizi vadīja vispārējo audienci. Tajā piedalījās
vairāk nekā 200 tūkstoši svētceļnieku. Pirmā audience notika 2005. gada 27. aprīlī.
Nepilnu astoņu gadu ilgā pontifikāta laikā pāvests ir vadījis 348 audiences, kurās
piedalījās vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Jau no agra rīta Vatikānā pulcējās svētceļnieki
no daudzām valstīm. Viens no Svētā Pētera laukumā izveidotajiem sektoriem bija paredzēts
Vatikāna diplomātiskā korpusa locekļiem un valstu delegācijām. Audiencē klātesoši
bija Luksemburgas lielhercogs Gijoms Anrī, Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers,
Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs, kā arī Itālijas veselības ministrs un Spānijas
iekšlietu ministrs. Benedikts XVI baltā automašīnā apbrauca Svētā Pētera laukumu,
sveicinot ticīgos. Daudziem rokās bija karogi un plakāti. Ik pa laikam pāvests apstājās,
lai dotu svētību bērniem, kurus pasniedza viņa sekretārs, arhibīskaps Georgs Gensvains.
Tikšanās sākumā tika nolasīts svētā Pāvila Vēstules kolosiešiem fragments
itāļu, franču, angļu, vācu, spāņu, portugāļu, arābu un poļu valodā. Pāvesta vārdi
aizskāra ticīgo sirdis. “Sirsnīgi pateicos jums. Esmu dziļi aizkustināts, jo redzu
dzīvu Baznīcu”. Pēc uzrunas visi piecēlās kājās un ilgi aplaudēja.
Aicinu visus
uzticēties Kungam, bērna paļāvībā atdot sevi Dieva rokās; gribu, lai katrs justos
Dieva mīlēts, un lai katrs priecājas par to, ka ir kristietis – sacīja Benedikts XVI
savas pēdējās vispārējās audiences laikā. Šie un citi viņa vārdi bija kā ceļamaize
katram ticīgajam visā plašajā pasaulē. „Pateicos jums, ka ieradāties uz mana pontifikāta
pēdējo audienci tik kuplā skaitā”, teica Svētais tēvs, iesākot savu uzrunu. Viņš uzsvēra,
ka ticības dāvana ir visvērtīgākā manta, ko neviens nevar mums atņemt.
Pāvests
pateicās Dievam un visiem, kuri pa šiem gadiem viņu dažādi atbalstīja. Viņš atgādināja,
ka Dievs vada Baznīcu, palīdz tai augt, sēj savu Vārdu un tādējādi dzīvina savas tautas
ticību. Šajā brīdī plaši atplestām rokām un atvērtu sirdi skauju Baznīcu visā pasaulē;
visus ietveru savās lūgšanās un novēlu Kungam – sacīja Svētais tēvs. Viņš apliecināja,
ka dzīvo ar lielu paļāvību, jo apzinās, ka Evaņģēlija patiesības Vārds ir Baznīcas
spēka avots. Tas ir dzīvības Vārds. Evaņģēlijs šķīstī, atjauno un nes augļus. Ar šo
pārliecību Benedikts XVI 2005. gada 19. aprīlī uzņēmās universālās Baznīcas gana kalpojumu.
„Kungs mani patiesi vadīja, bija man tuvu; ik dienas es varēju sajust Viņa klātbūtni”,
sacīja pāvests, atzīstot, ka šo gadu laikā netrūka gan prieka, gan arī grūtību brīžu.
Reizēm pūta stiprs pretvējš, bangoja ūdeņi un likās, ka Kungs guļ. Tomēr Svētais tēvs
skaidri apzinājās, ka Baznīcas laivā Kungs vienmēr bija un ir klātesošs, un ka Viņš
nekad neļaus tai nogrimt.
Turpinot uzrunu, Benedikts XVI atgādināja, ka dzīvojam
Ticības gadā. Tas tika pasludināts tādēļ, lai stiprinātu mūsu ticību uz Dievu laikā,
kad Viņš aizvien biežāk tiek nostumts malā. Līdz ar to visi kristieši tiek aicināti
uzticēties Dievam, sajust Viņa mīlestību un piedzīvot prieku, ko Viņš sniedz. Svētais
tēvs mudināja pateikties Kungam par ticības dāvanu gan ar savām lūgšanām, gan arī
dzīvojot saskaņā ar ticību. „Dievs mūs mīl un gaida, lai arī mēs Viņu mīlam!”
Pāvests
pateicās tiem, kuri šo gadu laikā pavadīja viņu ar savām lūgšanām un visādi citādi
atbalstīja. Viņš pateicās kardināliem, saviem līdzstrādniekiem, Romas kūrijas darbiniekiem,
bīskapiem, priesteriem, konsekrētajām personām, Romas diecēzes un visas pasaules ticīgajiem.
„Gribu, lai mans sveiciens un mana pateicība sasniedz visus. Pāvesta sirds ir plaši
atvērta visai pasaulei”, sacīja Benedikts XVI. Viņš pateicās arī pie Svētā Krēsla
akreditētajiem diplomātiem un komunikāciju darbiniekiem, kā arī tiem cilvēkiem visā
pasaulē, kuri pēdējo nedēļu laikā viņam sūtīja draudzības un solidaritātes apliecinājumus,
un par viņu lūdzās. Vēstules nāca ne tikai no valstu vadītājiem, reliģiju līderiem
un kultūras pasaules pārstāvjiem, bet arī no daudziem vienkāršajiem ļaudīm. Viņi rakstīja
no sirds ar lielu mīlestību. Šajā sakarā Svētais tēvs atgādināja, ka šis sirds siltums
un mīlestība dzimst no draudzības ar Kungu, no tā, ka esam kopā ar Kristu Viņa Baznīcā.
„Šie cilvēki man raksta kā brāļi un māsas, kā dēli un meitas”, viņš teica. Tādā veidā
varam gandrīz vai ar roku sataustīt Baznīcu, saskatīt, ka Baznīca ir nevis kāda organizācija,
reliģiska vai humanitāra asociācija, bet dzīvs ķermenis, brāļu un māsu vienotība.
„Šajos pēdējos mēnešos sajutu, ka mani spēki ir mazinājušies”, turpināja Svētais
tēvs. „Tāpēc neatlaidīgi Dievam lūdzu mani apgaismot ar savu gaismu, lai es pieņemtu
pareizāku lēmumu nevis sava, bet Baznīcas labuma dēļ. Es spēru šo soli pilnībā apzinoties
gan tā nopietnību, gan arī to, ka tas ir kaut kas jauns. Taču to darīju ar dziļu sirds
mieru. Mīlēt Baznīcu nozīmē drosmīgi izdarīt arī tādas izvēles, kas ir smagas un sagādā
ciešanas, vienmēr domājot nevis par savu, bet Baznīcas labumu”. Benedikts XVI paskaidroja,
kāpēc viņa atkāpšanās lēmumu jāuzskata par ļoti nopietnu soli. Tas ir nopietns tādēļ,
ka, uzsākot savu pienākumu pildīšanu, viņš izvēlējās „vienmēr” un „uz visiem laikiem”
kalpot Kungam. Pāvests vienmēr kalpo Kungam, jo viņam nav privātās dzīves. Viņš vienmēr
un pilnīgi pieder visiem, visai Baznīcai. „Es varēju piedzīvot un piedzīvoju joprojām,
ka cilvēks saņem dzīvību tieši tad, kad to dāvā citiem”, sacīja Benedikts XVI. Izvēle
notika arī „uz visiem laikiem”, jo atgriešanās atpakaļ privātajā dzīvē vairs nenotiek.
Pāvests uzsvēra, ka lēmums atteikties no aktīvas kalpošanas Svētā Pētera pēcteča amatā
nav pretrunā ar tikko teikto. „Es neatgriežos privātā dzīvē, lai dotos ceļojumos,
piedalītos saietos, pieņemšanās, konferencēs utt.”, viņš skaidroja. „Es neatstāju
krustu, bet palieku jaunā veidā līdzās Krustā sistajam Kungam”.
Uzrunas noslēgumā
Benedikts XVI apliecināja, ka turpinās kalpot Baznīcai ar savām lūgšanām. Viņš aicināja
ticīgos arī viņu joprojām pieminēt, bet, jo īpaši, lūgties par kardināliem, kuru priekšā
stāv svarīgs uzdevums – jauna pāvesta ievēlēšana, kā arī par nākošo pāvestu. Svētais
tēvs aicināja ticīgos nekad neizmirst to, ka Dievs vienmēr vada un atbalsta Baznīcu,
un ka Viņš savā mīlestībā mājo līdzās katram no mums.
27. februāra pusdienlaikā
Klemensa zālē Benedikts XVI tikās ar Slovākijas prezidentu, Bavārijas premjerministru,
Sanmarīno reģentiem un Andoras arhibīskapu. 28. februārī, sava pontifikāta pēdējā
dienā, pāvests atvadīsies no kardināliem un dosies uz Kastelgandolfo. Plkst. 17.30
no rezidences balkona Svētais tēvs apsveiks Albano diecēzes ticīgos.
“Vēlos,
lai katrs izjustu prieku, ka ir kristietis un ir Dieva mīlēts, kurš atdeva par mums
savu Dēlu” – mikroblogošanas vietnē Twitter šodien ierakstīja Benedikts XVI.
J.
Evertovskis, S. Krivteža / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz
Vatikāna Radio obligāta