Pelnu trešdienas dievkalpojums Vatikānā

Ilgi un skaļi aplausi kājās stāvot – tāda bija ticīgo reakcija pēc pateicības vārdiem, kurus Pelnu trešdienas dievkalpojuma noslēgumā pāvestam teica kardināls Tarčisio Bertone. «Pateicamies par Kunga vīnadārzā strādājošā vienkāršā un pazemīgā strādnieka spožo piemēru. Šis strādnieks katrā brīdī veica to, kas bija vissvarīgākais: sludināja Labo vēsti cilvēkiem un veda tos pie Dieva». Kardināli un bīskapi noņēma mitras, daudziem acīs sariesās asaras. Benedikts XVI pārtrauca aplausus, aicinot turpināt lūgšanu. Atstājot baziliku, pāvests svētīja liturģijas dalībniekus. Reizē tās bija viņa atvadas. Vatikāna valsts sekretārs uzsvēra, ka pāvesta lēmums ir gara skaidrības un nesatricināmas ticības akts.

Lielā gavēņa inaugurācijas svinības Romā tradicionāli notiek Svētās Sabīnes bazilikā, kas atrodas uz Aventīna pakalna. Kā pats pāvests izteicās, šoreiz īpašo apstākļu dēļ tās notika Svētā Pētera bazilikā. 13. februāra pēcpusdienā bazilikā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši ticīgo. «Lielā gavēņa izdzīvošana intensīvā un redzamā komūnijā, atmetot individuālismu un konkurenci, ir pazemīga un svarīga zīme tiem, kas ir tālu no ticības» – teica pāvests. Viņš vēlreiz pateicās visiem, īpaši Romas diecēzes ticīgajiem, par garīgo atbalstu, aicinot lūgties par viņu un jauno pāvestu.

Pēc Vārda liturģijas Benedikts XVI kaisīja pelnus uz kardinālu un dažu ticīgo galvām. Mūsdienās daudzi ir gatavi «saplēst drēbes» citu cilvēku radīto skandālu un netaisnības priekšā, bet nav daudz tādu, kuri to attiecinātu uz sevi, savu sirdsapziņu, saviem nodomiem – homīlijā teica pāvests. Pravietis Joēla aicina sākt patiesu un radikālu gavēni. Tā būtību veido vārdi «no visas sirds». Runa ir par mūsu domām, jūtām, izvēli, lēmumiem, rīcību, jo visam tam jābūt brīvam. Taču tas ir iespējams tikai tad, kad mūsu sirdis atvērsies Dieva gaismai un Viņa žēlsirdības spēkam.

Atgriešanās pie Dieva ir iespējama pateicoties žēlastībai, kas ir Viņa dāvana un mūsu ticības auglis – teica pāvests. – Tomēr šī atgriešanās būs iespējama tikai tad, kad žēlastība aizskars un satricinās iekšieni, dāvājot spēku «plosīt sirdi». Pravietis Dieva vārdā sludina: «Plosiet savu sirdi, nevis drēbes!» Un tas jādara visiem. Arī priesteri, Kunga kalpi, lai raud un lūdzas par savas tautas likteni. Šī lūgšana liek aizdomāties par savu un visas kopienas ticības liecību, lai atklātu Baznīcas seju, ko «reizēm izkropļo grēki». Pāvests pieminēja Baznīcas vienotības trūkumu, nesaskaņas un šķelšanās.

Lielais gavēnis ir pestīšanas laiks, ko nedrīkstam izniekot – uzsvēra Svētais tēvs. Baznīca aicina dziļāk apzināties, ka esam atpestīti caur Jēzus ciešanām un nāvi. To veikt mums palīdz gavēnis, lūgšana un žēlsirdības darbi. «Patiess māceklis nekalpo sev vai publikai, bet gan savam Kungam.» «Tavs Tēvs, kas redz noslēpumus, atalgos tevi» – atgādina evaņģēlists Matejs. Jo mazāk meklēsim savu godu un slavu, apzinoties, ka vienīgais atalgojums ir Dievs, jo lielāks būs mūsu liecības spēks – teica pāvests, aicinot visus būt patiesiem savā ticībā.

S. Krivteža / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta