Kas manā dzīvē ir vissvarīgākais?

„Dārgie brāļi un māsas, kā jau jūs to zināt, es pieņēmu lēmumu atteikties no kalpojuma, ko Kungs man uzticēja 2005. gada 19. aprīlī”, ar šiem vārdiem Benedikts XVI, ticīgo pūļa aplausiem skanot, iesāka Pelnu trešdienas vispārējo audienci. Tā bija viena no pēdējām viņa vadītajām audiencēm, jo 28. februāra vakarā Svētais tēvs beigs savu kalpošanu un Apustuļa Pētera sēdeklis būs vakants. Es to izdarīju pilnīgi brīvi Baznīcas labā – turpināja pāvests. Lēmums par atkāpšanos nobrieda pēc ilgām lūgšanām un rūpīgas sirdsapziņas izmeklēšanas Dieva priekšā. Benedikts XVI arī apliecināja, ka labi apzinās to, cik šis solis ir nopietns, un reizē saprot, ka vairs nespēj veikt savu kalpojumu ar tam nepieciešamo spēku. Viņš atgādināja pārliecību, ka Baznīca ir Kristus Baznīca, kuru Viņš nekad nemitēsies vadīt un atbalstīt. Svētais tēvs pateicās visiem par mīlestību un lūgšanām. „Paldies! Šajās dienās, kas man nav vieglas, gandrīz vai fiziski jutu lūgšanas spēku, Baznīcas mīlestību un jūsu lūgšanas atbalstu. Turpiniet lūgties par mani, par Baznīcu, par nākošo pāvestu! Kungs mūs pavadīs”, sacīja Benedikts XVI.

Lielajā gavēnī daudzreiz dzirdēsim aicinājumu „atgriezties”. Tas nozīmē sekot Jēzum, izvēloties Viņa Evaņģēliju par ceļvedi savā ikdienas dzīvē, un ļaut, lai Dieva mīlestība mūs pārveido – teica pāvests. Katehēzes mācībā viņš pievērsās Svēto Rakstu fragmentam par Jēzus kārdināšanu tuksnesī (sal. Lk 4, 1-13). Benedikts XVI aicināja katru ticīgo uzdot sev jautājumu: Kas manā dzīvē ir vissvarīgākais? Vai galveno vietu tajā ieņem Dievs, vai manas personīgās intereses? Dievu nevar izmantot kā instrumentu savu interešu īstenošanai – atgādināja Svētais tēvs. Mūsdienu kristietis ir pakļauts dažādiem šīs pasaules kārdinājumiem, tomēr viņam jāatceras, ka Dieva žēlastība cilvēku dzīvē dara brīnumus.

Ar Pelnu trešdienu sākas 40 dienu ilgais Lielā gavēņa liturģiskais laiks, kas mūs sagatavo Lieldienu svinēšanai – atgādināja Benedikts XVI. Šim laikam ir liela nozīme mūsu garīgajā dzīvē. Skaitlis četrdesmit Svētajos Rakstos tiek minēts vairākas reizes. Pirms nekā sākt savu atklāto darbību, Jēzus 40 dienas pavadīja tuksnesī, kur tika velna kārdināts. Pāvests skaidroja, ka tuksnesis ir klusuma, nabadzības, nāves un vientulības vieta. Tuksnesī cilvēks ir spiests pievērsties būtiskajam. Jēzus tuksnesī piedzīvoja kārdinājumu novērsties no Dieva Tēva noteiktā ceļa, lai ietu pa vieglākiem pasaulīgajiem ceļiem. Viņš vienojās ar mums mūsu kārdinājumos, bet tiem nepadevās. Viņš uzņēmās mūsu nastas, lai uzvarētu ļauno un pavērtu mums ceļu pie Dieva. Jēzus pavēra mums atgriešanās ceļu.

Pārdomājot par kārdinājumiem, ko piedzīvoja Jēzus, esam aicināti uzdot sev fundamentālu jautājumu: Kas manā dzīvē ir vissvarīgākais? Pirmais ir maizes kārdinājums. Velns piedāvā Jēzum pārvērst akmeņus maizē, lai tādējādi remdētu izsalkumu. Jēzus atbild, ka cilvēks ne no maizes vien dzīvo. Ja cilvēks netiecas remdēt izsalkumu pēc patiesības un Dieva, viņš nevar tikt pestīts – uzsvēra Benedikts XVI. Otrais ir varas kārdinājums. Sātans grib Viņam dot varu pār visu pasauli. Jēzus nepadodas. Viņš apzinās, ka ne jau pasaulīgā vara var glābt pasauli, bet krusta, pazemības un mīlestības vara. Kārdinot Jēzu trešo reizi, velns Viņam piedāvā mesties lejā no Jeruzalemes Tempļa un ļaut, lai Dieva eņģeļi steidzas Viņu izglābt. Runa ir par sensacionālu aktu un paša Dieva kārdināšanu. Taču no Jēzus teiktā izriet, ka Dievam mēs nevaram diktēt savus noteikumus. Kāda ir šī stāsta par trīs kārdinājumiem galvenā mācība? – jautāja pāvests. Galvenā mācība ir tā, ka Dievs ir visa Kungs. Šis fragments parāda, ka pastāv kārdinājums izmantot Viņu kā kādu instrumentu savu interešu īstenošanai, savam godam un saviem panākumiem. Cilvēkam ir tendence ieņemt Dieva vietu un izstumt Viņu no savas personīgās un sabiedrības dzīves. Tādēļ Benedikts XVI mudināja katru sev pajautāt: Kādu vietu Dievs ieņem manā dzīvē? Vai Viņš ir manas dzīves Kungs, vai es pats esmu savas dzīves kungs?

Pāvests atgādināja, ka katram kristietim vajadzētu tikt galā ar kārdinājumu pakļaut Dievu savām interesēm vai nostumt Viņu malā. Kristietis ir aicināts ierādīt Dievam pirmo vietu savā dzīvē. Atgriezties nozīmē ļaut Dievam sevi pārveidot; tas nozīmē izbeigt domāt, ka mēs vienīgie esam savas dzīves veidotāji; tas nozīmē atzīt, ka esam no Dieva un Viņa mīlestības atkarīgas radības. Svētais tēvs uzsvēra, ka, lai atgrieztos, esam aicināti rīkoties Dieva Vārda gaismā.

Lai būtu par kristieti, šodien nepietiek ar to, ka dzīvojam sabiedrībā ar kristīgām saknēm – norādīja Benedikts XVI. Arī tam, kurš ir dzimis kristīgā ģimenē un ticis audzināts reliģiskā garā, katru dienu jāatjauno sava apņemšanās būt kristietim, ierādīt savā dzīvē pirmo vietu Dievam, jo dzīvojam sekularizētā sabiedrībā. Pārbaudījumi, kādiem mūsdienu sabiedrība pakļauj kristieti, ir daudzi. Tie skar gan personīgo, gan sabiedrisko dzīvi. Nav viegli būt uzticīgiem kristīgai laulībai, savā ikdienas dzīvē īstenot žēlsirdību, atrast laiku lūgšanai un iekšējam klusumam; nav viegli publiski stāties pretī izvēlēm, ko daudzi uzskata par pašsaprotamām, piemēram, abortam nevēlamas grūtniecības gadījumā, eitanāzijai smagu slimību gadījumā vai embriju iznīcināšanai. Kārdinājums nobīdīt savu ticību malā vienmēr pastāv un atgriešanās kļūst par atbildi Dievam; to jāapstiprina vairākas reizes dzīvē.

Audiences laikā Benedikts XVI minēja dažas personas, kuru atgriešanās var kalpot par paraugu mūsdienu cilvēkiem. Pāvests norādīja uz sv. Pāvila un sv. Augustīna piemēru. Viņš minēja krievu pareizticīgo zinātnieku Pāvelu Florenski, ebreju izcelsmes holandiešu jaunieti Etti Hillesumu, kura nomira Aušvicas koncentrācijas nometnē, un amerikānieti Doroteju Deju. Šogad Lielā gavēņa laiks iekrīt Ticības gadā. Svētais tēvs mudināja visus ticīgos atjaunot savu apņemšanos no sirds atgriezties, pārvarot noslēgšanās sevī kārdinājumu un atvēlot savā dzīvē vietu Dievam. Viņš aicināja uzlūkot ikdienas realitāti ar paša Dieva skatienu. „Atgriezties nozīmē neaprobežoties ar dzīšanos pēc saviem panākumiem un ar sava prestiža meklēšanu, bet censties, lai vismazākajās lietās patiesība, ticība uz Dievu un mīlestība kļūtu par vissvarīgāko mūsu ikdienā”, sacīja Benedikts XVI. Mikroblogošanas vietnē Twitter viņš ierakstīja: „Lielā gavēņa laikā, ko šodien iesākam, atjaunosim savu apņemšanos atgriezties un vairāk vietas ierādīsim Dievam”. Pāvesta profils ir 9 valodās. Viņa sekotāju skaits pārsniedz 2 miljonus 800 tūkstošus.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta