Sanāksme Varšavā: nest Kristus Labo vēsti kā cerību Eiropai un visai pasaulei

Varšavā šogad sarīkota gadskārtējā Eiropas Bīskapu konferenču padomes un Eiropas Baznīcu padomes tikšanās. Galvenais temats „Kristīgās ticības klātbūtne Eiropā, kas mainās”. Sanāksmes dalībnieku uzmanība ir pievērsta jaunajām kristiešu kustībām, lai saprastu izaicinājumus, ar kādiem pastorālajā un sociālajā līmenī saskaras tradicionālās kristiešu kopienas. Sanāksmes ievadā dalībniekus uzrunāja Eiropas Bīskapu konferenču padomes prezidents, kardināls Peters Erdjo (attēlā). Viņš norādīja, ka neraugoties uz spēcīgo sekularizāciju, cilvēki meklē atbalsta punktus pārdabiskajā pasaulē. Dažus apmierina tūlītēja pieredze, ko viņi sauc par „garīgu”, neraugoties uz to, ka tai nav ne kontinuitātes, ne kopienas, ne tradīcijas. Citi reliģisko skaidrojumu cenšas meklēt pasaulīgajā realitātē. No sabiedrības puses visbiežāk ir vērojama divu veidu attieksme pret reliģiju. Viena no šīm attieksmēm ir tā dēvētais liberālais sekulārisms, jeb radikālais laicisms. Otrs attieksmes veids ir Eiropas kristīgās tradīcijas meklējumi, tai skaitā arī politiskā līmenī. Taču ikdienas politika, ievērojot dziļi sekularizēto sabiedrību, vairumā kontinenta zemju atrodas grūtībās. Šādas politikas veidotāji zaudē elektorātu. Viņi vēršas pie Baznīcas, pie tās hierarhijas, klēra, vainojot to nepietiekamā dalībā ikdienas politiskajā dzīvē.

Kardināls Erdjo atzina, ka tā ir ļoti sarežģīta pieredze. Lai praksē pielietotu Baznīcas sociālo mācību, lai sasniegtu morālus secinājumus, kas izriet no kristīgās pārliecības, ir jātic, ir personīgi un kopienas līmenī jātiekas ar Kristu. Ir jāgūst pārliecība par mūsu ticības pamatpatiesībām, tādām, kā Dieva eksistence, atšķirība starp labo un ļauno, dievišķā atklāsme, Jēzus Kristus augšāmcelšanās un mūsu augšāmcelšanās, uz kuru ceram. Tāpēc ir jātic mūžīgajai dzīvei, galējai tiesai un vēsturiskajai Evaņģēlija tālāknodošanai, kas ir saistīta ar Jēzus Kristus vēsturisko personu.

Eiropas Bīskapu konferenču padomes prezidents rosināja kristiešus pazīt laiku zīmes un valdīt pār tām, saskaņā ar savas ticības kritērijiem, smelties drosmi.

„Dzīvojam sarežģītā pasaulē, kurā vispirms ir jāsaskata, un vēlāk radikālā veidā jāpiešķir vērtība mūsu ticības prasībām,” uzsvēra Ungārijas Baznīcas primass. Viņš teica, ka kristiešiem otršķirīga uzmanība ir jāizrāda sekundārajiem aspektiem, lai arī tie bieži vien tik dārgi šķiet dažādām grupām. Šie aspekti nav Baznīcas un ticīgo darbības galējais mērķis. „Baznīcas mērķis ir cilvēku, viņu dvēseļu pestīšana, un tas nozīmē, ka pilnīga svētlaime var iestāties tikai pēc nāves, pasaulē, kas nāks,” teica kardināls Erdjo. Viņš piebilda, ka šai pasaulē uz kristiešiem gulstas atbildība strādāt saskaņā ar Evaņģēlija kritērijiem, taču nevaram gaidīt, ka šeit radīsim pilnīgu laimi.

Uzrunājot dažādu kristīgo konfesiju pārstāvjus, Eiropas Bīskapu konferenču padomes prezidents teica, ka kristiešiem ir jābūt par kopības zīmi, jāliecina par rūpēm cilvēka personas labā un jānes Kristus Labā vēsts kā cerība Eiropai un visai pasaulei.

I. Šteinerte/VR