Vispārējais pāvesta lūgšanu nodoms februāra mēnesim ir veltīts migrācijas problēmai,
īpaši akcentējot grūtības, kuras piedzīvo migrantu ģimenes: Lai migrantu ģimenes,
it sevišķi mātes tiek atbalstītas un pavadītas viņu grūtībās!
Vēstījumā
93. Pasaules Migrantu un bēgļu dienā, kas tika atzīmēta 2007. gada 14. janvārī, Benedikts
XVI atgādina, ka Baznīcas pienākums ir palīdzēt cilvēkiem atklāt cieņas un mīlestības
patieso vērtību un aizstāvēt ģimenes tiesības. Viņš norāda, ka migrācijas negatīvās
sekas ir ģimeņu sairšana. Šķiršanās no tuviem cilvēkiem un vientulība nereti noved
līdz ģimenes pienākumu aizmiršanai un jaunu attiecību veidošanai. Tādēļ neatliekams
uzdevums ir vienot šķirtās ģimenes.
„Ceļojošā ģimene” – tāds ir pāvesta vēstījuma
temats. Viņš atgādina, ka ikvienas ģimenes attēls ir Svētā Ģimene no Nācaretes Tajā
varam saskatīt katras ceļotāju ģimenes grūtības, migrantu un bēgļu šķiršanās sāpes,
pazemojumus un trauslumu. Pāvests mudina visus kristiešus palīdzēt ieceļotājiem integrēties
jaunajā vidē, jo no tā ir lielā mērā atkarīga harmoniska ģimenes attīstība. Viņš atgādina,
ka 2003. gada 1. jūlijā tika pieņemta Starptautiskā Konvecija par migrantu tiesību
aizsardzību, un aicina īstenot to praksē, iestājoties migrantu labā.
Katras
iniciatīvas mērķis ir cilvēciskās personas labums – raksta Svētais tēvs. Ieceļotāju
ģimeņu reāla integrācija jaunajā sabiedrībā – valsts, kurā viņi ieceļo, politiskajā,
sociālajā un ekonomiskajā sistēmā var notikt tikai tad, ja, no vienas puses, tiek
atzīta ikviena imigranta cilvēciskā cieņa, un, no otras puses, ja paši imigranti atzīst
un pieņem tās sabiedrības vērtības, kura viņus uzņem. Svarīgi, lai arī viņi paši būtu
atvērti un pozitīvi noskaņoti pret jauno sabiedrību.
Dokumentā Benedikts XVI
atgādina, ka mūsdienās pasliktinās bēgļu situācija. Nometnēs valda smagi apstākļi.
Bēgļi kļūst par noziedzīgo bandu upuriem. Nolaupītie vīrieši tiek spiesti strādāt
vergu darbu, bet sievietes un bērni tiek pakļauti prostitūcijai vai izmantoti orgānu
iegūšanai. Bieži vien arī viesstrādnieces kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem.
Šajā sakarā pāvests uzsver, ka visu kristiešu uzdevums ir steigties palīgā šiem cilvēkiem,
veidot personas cieņas kultūru, palīdzēt atklāt patiesas mīlestības vērtību un to
piedzīvot. Baznīca tiek aicināta sniegt grūtībās nonākušajiem cilvēkiem garīgo, morālo
un materiālo atbalstu.
Misionārais lūgšanu nodoms februārim ir saistīts ar
iepriekšminēto un ietver sevī miera tēmu: Lai tie, kas cieš karu un konfliktu dēļ,
kļūst par nākotnes miera nesējiem.
Savā pirmajā vēstījumā Pasaules Miera
dienā 2006. gada 1. janvārī Benedikts XVI apstiprina Svētā Krēsla nelokāmo gribu veicināt
pasaulē mieru. Dokumenta temats: „Miers patiesībā”. Tajā tiek pausta pārliecība, ka,
ja cilvēks ļauj sevi apgaismot patiesības gaismai, viņš jau sāk miera ceļu. Vatikāna
II koncils pastorālajā konstitūcijā „Gaudium et spes” atgādina, ka cilvēce nespēs
izveidot patiesi cilvēciskāku pasauli, ja visi ar atjaunotu garu nepievērsīsies miera
patiesībai.
Ko nozīmē patiess miers? – jautā pāvests. Lai varētu atbildēt
uz šo jautājumu, vispirms jāatceras, ka miers nenozīmē tikai bruņotu konfliktu trūkumu.
To jāsaprot kā „sabiedrībai dāvātās kārtības augli”, kārtības, kuras īstenošanā jāiesaistās
cilvēkiem, kuri tiecas pēc aizvien pilnīgākas taisnības. Dieva gribētās un mīlestībā
ieplānotās kārtības auglis ir miers, kas balstās uz nelokāmās patiesības, kas atbilst
mūsu sirds neiznīcināmām ilgām un cerībai. Benedikts XVI uzsver, ka patiesības un
miera avots ir Dievs. Miers ir taisnības darbs un mīlestības rezultāts – viņš raksta.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna
Radio obligāta