Roma un nekatoliskā pasaule

13. janvārī tika atzīmēta 99. Pasaules migrantu un bēgļu diena, ko 1914. gadā iedibināja pāvests Pijs X. Vatikāna II koncila dokumentā „Gaudium et Spes” (1965) cilvēku pamattiesības emigrēt tiek definētas kā iespēja „iekārtoties tur, kur tiem varētu būt, pēc pašu domām, labākā vieta savu spēju, vēlmju un plānu īstenošanai”. Imigrācija ir konstants faktors mūsdienu sabiedrībā gan globālā, gan vietējā mērogā. Uz to garantē tiesības arī ANO, kā tas noteikts „Universālajā Cilvēktiesību deklarācijā”. Runa ir par „sekulārajām” tiesībām, ar kurām tiek nodrošināta arī pilnīga kulta brīvība, tai skaitā, visu reliģiju imigrantiem tiesības apbedīt savus mirušos.

Piemēram, Romā, Cestija piramīdas tuvumā atrodas nekatoļu kapsēta. Tā ir izveidota 18. gadsimtā. Pastaigājoties gar apbedījumu vietām, varam redzēt protestantu, ebreju, grieķu un krievu pareizticīgo, kā arī islāma ticīgo, nepraktizējošo katoļu un citu mirušo, kuriem nav norādīta reliģiskā vai konfesionālā piederība, vārdus. 250 gadu laikā tur tika apbedītas gandrīz 4000 cilvēku mirstīgās atliekas. Šie apbedījumi savā ziņā liecina par to, cik Roma ar tās vēsturi aizvien ir pievilcīga. Kapsēta norāda uz saikni, kāda pastāv starp Romu un nekatolisko pasauli.

Vispazīstamākais skandināvu kaps liecina par to, cik šobrīd nekatoliskā pasaule vēl pirms protestantisma parādīšanās, kad tika sarauta saikne ar Romu, īstenībā bija katoliska. Norvēģu vēsturnieks P. A. Munhs Romā veica pētījumus par Norvēģijas viduslaiku vēsturi. Viņš bija pirmais lajs, pie tam nekatolis, kuram tika dota atļauja piekļūt pāvesta arhīviem. Munhs labi apzinājās, ka ne visiem ārzemniekiem Romā ir vienādas intereses, proti, ne visi šeit vēlas atklāt Eiropas kopīgās identitātes vērtības. Bez tam, Munhs saprata, ka imigranta autentiska integrācija sākas ar savstarpēju cieņu starp ieceļotāju un sabiedrību, kurā viņš ir ieradies. Abām pusēm, tas ir, gan migrantiem, gan sabiedrībai, kas viņus uzņem, jāstrādā pie kopīgas identitātes veidošanas, balstoties uz patiesības un mīlestības caurstrāvotu dialogu.

Vēstījumā Pasaules migrantu un bēgļu dienā Benedikts XVI atgādināja: „Integrācijas procesā ietilpst tiesības un pienākumi” gan no migrantu, gan arī no sabiedrības puses. Līdz ar to, no vienas puses, nepieciešams rūpēties par migrantu personas cieņu, no otras puses, arī pašiem migrantiem jārespektē tās sabiedrības, kurai viņi pieder, vērtības. Šajā laukā Roma un jau minētā nekatoļu kapsēta var sniegt savu mazāku vai lielāku ieguldījumu. Kapsētas izveide ielika multikulturālisma un cieņas pret citām tradīcijām pamatus. Tādējādi līdz ar šo projektu tika sperts nozīmīgs integrācijas solis konkrētā vietā, pašā Romas sirdī, ko H. Džeims aprakstīja kā „asaru un smaidu, akmeņu un ziedu, sērojošo ciprešu un spožo debesu maisījumu”.

Karls W. Hojers
no Vatikāna Radio Skandināvu redakcijas