Japāna: piedāvājums iekļaut kristīgās svētvietas pasaules kultūras mantojumā

Japānas valdība pirmoreiz vēsturē gatavojas pievērst UNESCO organizācijas uzmanību kristīgajām svētvietām. Nagasaki un Kumamoto prefektūras ir iesniegušas valsts Kultūras ministram Hakubunam Šimomuram sarakstu ar 13 pasaules kultūras mantojumā iekļaujamām celtnēm. Gandrīz puse no tām saistās ar kristīgo kultūru un vēsturi. Visvairāk šai sarakstā izceļas Ouras katedrāle, ko pāvests Pijs IX savulaik ir nosaucis par „Austrumu brīnumu”. Šī un vairākas citas vietas saistās ar kristiešu moceklību.

Ouras katedrāle, kas atrodas Nagasaki pilsētā, ir uzcelta 1864. gadā. Par celtniecību rūpējās divi franciskāņu misionāri no Ārzemju misiju biedrības. Dievnams ir veltīts 26 kristīgajiem mocekļiem – 9 eiropiešiem un 16 japāņiem, kuri 1597. gadā pēc Japānas imperiālā reģenta Toijotami Hideijoši rīkojuma, šai vietā tika piekalti krustā. Ouras katedrāle ir pirmā celtne Japānā, kas būvēta pēc Rietumu arhitektūras parauga. 1933. gadā tā tika pasludināta par „nacionālo dārgumu”.

Ir saglabājusies liecība par to, ka pēc Ouras katedrāles iesvētīšanas, pie tēva Petižana – viena no diviem celtniecības darbu vadītājiem, pienācis kāds japānis un lūdzis atļauju ienākt baznīcā, „lai pasveicinātu Mariju”. Vēlāk atklājies, ka šis vīrs ir Kakure Kirišitans – pirmo Japānas kristiešu pēctecis. Kakure Kirišitans bija spiesti dzīvot anonīmi, baidoties no imperatora vajāšanām. Drīz vien no dzīves „pagrīdē” iznāca un Ouras katedrāli sāka apmeklēt desmitiem tūkstoši šādu kristiešu. Tieši šis notikums pāvestam Pijam IX katedrāli lika nosaukt par „Austrumu brīnumu”.

Līdz ar katedrāli, vietējās autoritātes UNESCO kultūras mantojumā piedāvā iekļaut daļu no katakombām, kurās japāņu kristieši slēpās no vajāšanām XVI gadsimtā.

Nagasaki ir Japānas evaņģelizācijas sākumpunkts, taču, kā liecina vēsture, kristietības izplatīšanos jau pašos sākumos apspieda Tokugavas šogunāts un tā tika stingri aizliegta nākamos 250 gadus.

I. Šteinerte/Asianews