Dieva visvarenība izpaužas mīlestībā un piedošanā

Sakot „Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu”, mēs apliecinām savu ticību Dieva mīlestības varenībai, kas atšķiras no šīs pasaules varenības – norādīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Nereti mēs gribētu redzēt Dievu tādu, kurš atrisinātu visas problēmas, pasargātu mūs no grūtībām un novērstu visas sāpes. Pāvests atzina, ka, sastopoties ar ļaunumu un ciešanām, daudziem cilvēkiem ir grūti ticēt uz Dievu un pieņemt Viņu kā visvareno un mīlošo Tēvu. Kā var būt iespējams domāt par visvarenu Dievu, uzlūkojot Kristus krustu? – viņš jautāja. Lai atbildētu uz šo jautājumu, šodienas katehēzes mācībā Svētais tēvs turpināja pagājušajā reizē iesākto tematu par Ticības apliecinājumu. Viņš skaidroja, ko nozīmē ticēt uz Dievu, visvareno Tēvu. Credo lasām, ka Dievs ir visvarenais Tēvs, debesu un zemes Radītājs. Kas attiecas uz apgalvojuma sākumu, Benedikts XVI atzina, ka mūsdienās ne vienmēr ir viegli runāt par tēvišķību. Sevišķi tas attiecināms uz Rietumu pasauli, kur daudzas ģimenes ir šķirtas, cilvēki ir pārslogoti ar darba pienākumiem, viņus nospiež rūpes par iztiku, daudzas ģimenes nezina, kā izdzīvot līdz mēneša beigām, vienlaikus, cilvēku domāšanu un dzīvi ļoti spēcīgi ietekmē masu mediji. Tie ir daži faktori, kuri var kļūt par šķērsli mierīgu un konstruktīvu attiecību starp vecākiem un bērniem veidošanai. Tiem, kuru tēvs ir bijis pārāk valdonīgs, bargs vai vienaldzīgs, vai tāds, kuram ir pietrūcis mīlestības pret saviem bērniem vai kura klātbūtni tie vispār nav jutuši, būs grūti uz Dievu raudzīties kā mīlošu Tēvu un pilnībā uz viņu paļauties – norādīja pāvests. Tomēr Svētie Raksti palīdz mums šīs grūtības pārvarēt – viņš piebilda.

Svētie Raksti runā par Dievu kā īstu Tēvu. Evaņģēliji atklāj mums īsto Dieva tēlu. Tie atklāj tādu Tēvu, kurš mīl līdz pat sava Dēla atdevei cilvēces pestīšanas labā. Norādes uz Dievu kā Tēvu ļauj izprast Viņa lielo mīlestību. Dievs ir Tēvs, kurš nekad nepamet savus bērnus; Viņš ir mīlošais Tēvs, kurš atbalsta, palīdz, pieņem, piedod, glābj; Viņa uzticība bezgalīgi pārsniedz cilvēku uzticību; Viņš atver mums mūžības apvāršņus. Benedikts XVI uzsvēra, ka Dievs savā mīlestībā nekad nepagurst. Šo pārliecību sniedz ticība, kas kļūst mums par stipro klinti, uz kuras varam veidot savu dzīvi. Ja dzīvosim ar pārliecību, ka Dievs nekad mūs neatstāj, ka Viņš ir mums vienmēr līdzās, lai glābtu un dāvātu dzīvību, tad noteikti pārvarēsim visus grūtību, briesmu, tumsas un krīzes brīžus – sacīja Svētais tēvs. Viņš atgādināja, ka Dieva mīlošais tēls atklājas Jēzus Kristus vaigā. Iepazīstot Jēzu, mēs varam iepazīt arī Tēvu.

Ticība uz Dievu Tēvu ietver sevī ticību uz Viņa Dēlu, Jēzu Kristu – skaidroja pāvests. Svētais Gars palīdz mums saskatīt, ka tieši pie Krusta Dieva mīlestība atklājās visā pilnībā. Dieva tēvišķība ir Viņa bezgalīgā mīlestība. Dievs noliecas pār mums, Viņš noliecas pār saviem trauslajiem bērniem un dāvā savu žēlastību. Svētais tēvs piebilda, ka Kristus uzņēmās uz sevis visas pasaules grēkus un atvēra mums ceļu uz vienotību ar Dievu. Debesu Tēva vaigs visspožāk atklājas Lieldienu noslēpumā.

Atbildot uz iepriekš uzstādīto jautājumu, proti, kā var būt iespējams domāt par visvarenu Dievu, uzlūkojot Kristus krustu, Benedikts XVI paskaidroja, ka Dieva visvarenība nav automātisks vai patvaļīgs spēks. Dievs, dodams mums brīvību, daļēji atteicās no savas varas. Viņš respektē mūsu brīvību un gaida, lai mēs ar mīlestību atbildētu Viņa aicinājumam. Dieva visvarenība izpaužas nevis agresijā vai pretinieka varas iznīcināšanā, kā mēs to gribētu, bet mīlestībā, žēlsirdībā, piedošanā, mūsu brīvības respektēšanā, nenogurstošā aicinājumā uz sirds atgriešanos un pacietībā. Tikai tas, kurš ir patiesi stiprs, spēj paciest ļaunumu un parādīt līdzjūtību – uzsvēra pāvests. Tikai stiprais var pilnībā atklāt mīlestības spēku. Dievs atklāj savu spēku, mīlot visu radību un pacietīgi gaidot cilvēku sirds atgriešanos. Dieva mīlestībai nav robežu – piebilda Svētais tēvs. Dievs nesaudzēja pat savu Dēlu, bet atdeva Viņu cilvēku pestīšanas labā (sal. Rom 8, 32).

Dieva Mīlestības varenība izpaužas tanī, ka ļaunumam Viņš atbild ar labu, apvainojumiem – ar piedošanu, naidam – ar mīlestību. Tādā veidā ļaunums tiek patiesi uzvarēts un nāve sakauta, jo tiek pārveidota dzīvības dāvanā. Dievs Tēvs piecēla Jēzu no miroņiem un tādā veidā uzveica nāvi un panāca mūsu atbrīvošanu. Tādēļ sakot „Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu”, mēs apliecinām, ka ticam Dieva mīlestības varenībai, kas uzvar naidu, ļaunumu un grēku, un ieved mūs mūžīgajā dzīvē. Runa ir par īstu ticības aktu, atgriešanos, sava domāšanas un dzīves veida maiņu. Pāvests piebilda, ka esam aicināti lūgties, lai Dievs atbalsta mūsu ticību, dod mums spēku sludināt Kristu un būt par mīlestības lieciniekiem.

Sveicot franču svētceļniekus, Benedikts XVI norādīja, ka Dieva žēlsirdība vislabāk atklājas Izlīgšanas sakramentā. Tur mēs Viņu varam satikt, tur Viņš gaida mūs atplestām rokām un ļauj piedzīvot savu mīlestības varenību. Svētais tēvs aicināja visus grūtību un krīzes brīžus izdzīvot ar pārliecību, ka Dievs nekad mūs neatstāj vienus. Savukārt mikroblogošanas vietnē Twitter pāvests ierakstīja šādus vārdus: „Katrs cilvēks ir Dieva Tēva mīlēts. Lai neviens nejūtas aizmirsts, jo ikviena vārds ir ierakstīts Kunga mīlošajā sirdī!”

J. Evertovskis / VR