Pasaules Slimnieku dienas ietvarā pāvests piešķir atlaidas

Tuvojoties 21. Pasaules Slimnieku dienai, Apustuliskais Penitenciārijs izdeva dekrētu par pilnu un daļēju atlaidu piešķiršanu slimniekiem, viņu kopējiem un visiem ticīgajiem. Tās varēs saņemt laika posmā no 7. līdz 11. februārim. Kristus krusts ir mūsu pestīšanas avots. Arī mēs varam ņemt dalību pestīšanu nesošajās Kunga ciešanās – lasām dokumentā. Tajā norādīts, ka šogad Pasaules Slimnieku diena ir īpaši nozīmīga, jo svinam Ticības gadu. Šīs dienas sakarā Benedikts XVI ne tikai izdeva vēstījumu, bet arī piešķir atlaidas. Tos, kuri ir veseli, pāvests aicina kalpot ticības un mīlestības garā slimniekiem, bet tos, kuri slimi, mudina panest savas ciešanas vienotībā ar Kristu, uzticēties Dievam un būt ticības lieciniekiem savu brāļu vidū. Dekrētā lasām, ka pilnas atlaidas vienreiz dienā varēs saņemt tie ticīgie, kuri nožēlas un gandarīšanas garā izpildīs ierastos nosacījumus, proti, būs saņēmuši Izlīgšanas sakramentu, piegājuši pie Svētās komūnijas un lūgsies Svētā tēva nodomā, kā arī minētajā laika posmā (no 7. līdz 11. februārim) apmeklēs Altetingas vai jebkādu citu Baznīcas vadības noteikto svētnīcu, kur dievbijīgi piedalīsies liturģijas svinībās, lai izlūgtu no Dieva Pasaules Slimnieku dienas augļus, un lūgsies „Tēvs mūsu”, skaitīs „Es ticu” un dievbijīgi piesauks Dievmātes aizbildniecību. Atlaidas varēs saņemt vai nu sev vai ticīgajiem mirušajiem.

Pilnas atlaidas saņems arī tie ticīgie, kuri valsts slimnīcās un privātajās klīnikās, sekojot Labā Samarieša paraugam, ar žēlsirdību aprūpēs slimniekus (pat ja šīs kalpošanas dēļ nevarēs minētajās dienās piedalīties dievkalpojumos), nesavtīgi ziedos sevi šim slimnieku aprūpes darbam vismaz kādu stundu un darīs to tā it kā slimnieka vietā būtu pats Kristus, kā arī lūgsies „Tēvs mūsu”, skaitīs „Es ticu” un dievbijīgi piesauks Dievmātes aizbildniecību. Bez tam, minētajiem ticīgajiem jābūt brīviem no jebkādas piesaistīšanās grēkam un jābūt gatavībai izpildīt pilnu atlaidu saņemšanai visus iepriekš norādītos nosacījumus tiklīdz tas būs iespējams.

Pilnas atlaidas saņems arī tie, kuri slimības, vecuma vai cita līdzīga iemesla dēļ nevarēs piedalīties liturģiskajās ceremonijās, ja vien, būdami brīvi no jebkādas piesaistīšanās grēkam un gatavi izpildīt vajadzīgos nosacījumus tiklīdz šāda iespēja radīsies, minētajās dienās būs garīgi vienoti liturģijas svinību laikā, īpaši tad, kad liturģiskās svinības un Svētā tēva vēstījums tiks pārraidīti pa televīziju un radio, dievbijīgi lūgsies par visiem slimniekiem un veltīs Dievam, caur Vissvētākās Jaunavas Marijas – Slimnieku veselības aizbildniecību, savas fiziskās un garīgās ciešanas.

Daļējas atlaidas tiks piešķirtas visiem tiem ticīgajiem, kuri no 7. līdz 11. februārim jebkurā brīdī ar nožēlas pilnu sirdi vērsīsies pie Dieva un dievbijīgi lūgsies par tiem, kuri šajā Ticības gadā cieš.

Jautājums par atlaidām un ar tām saistītie jēdzieni dažam var izklausīties vecmodīgi. Tomēr to aktualitāte aizvien ir dzīva. Saskaņā ar Katoliskās Baznīcas katehisma mācību, „atlaida ir laicīgā soda atlaišana Dieva priekšā par grēkiem, kuru vaina jau ir izdzēsta. Atlaidu doktrīna un prakse Baznīcā ir cieši saistīta ar Gandarīšanas sakramenta iedarbīgumu” (1471). Lai izprastu jautājuma būtību, jāņem vērā, ka grēkam ir dubultas sekas. No vienas puses, ja mēs smagi grēkojam, saraujam vienotību ar Dievu un pazaudējam mūžīgo dzīvi. Šī debesu valstības zaudēšana ir „mūžīgais sods” par grēku. No otras puses, ikviens vismazākais grēks rada mūsu sirdī neveselīgu piesaistīšanos radībām. Līdz ar to, nepieciešama šķīstīšanās vai nu šajā pasaulē vai mūžībā (šķīstītavā).

Šķīstīšana atbrīvo mūs no „laicīgā soda” par grēku (sal. 1472). Katehisms atgādina, ka minētie soda veidi nav atriebība no Dieva puses, bet gan no paša grēka izrietošas sekas. No mūžīgā soda atbrīvojamies saņemot grēku piedošanu Izlīgšanas sakramentā un, tādējādi, atjaunojot, draudzības saikni ar Dievu, bet laicīgais sods paliek spēkā. Ja, piemēram, nodarām tuvākajam kādu materiālo zaudējumu, piedošanu saņemsim, bet zaudējumu pienāksies atlīdzināt. Līdzīgi ir ar laicīgo sodu. No tā varam atbrīvoties, saņemot Baznīcas piešķirtās atlaidas, lūdzoties un veicot gandarīšanas un mīlestības darbus (sal. 1473-1479). Patiesībā, jautājums par atlaidām ir aicinājums nemitīgi šķīstīties, raudzīties uz Dievu kā mīlošu Tēvu un ierādīt Viņam pirmo vietu savā dzīvē.

J. Evertovskis / VR