Lai redzētu Dievu, cilvēkam jāseko Kristum

„Dieva vaiga atklāšana un skatīšana” – šai tēmai un tās aktualitātei mūsdienās pievērsās Benedikts XVI trešdienas, 16. janvāra, katehēzes mācībā. Viņš atgādināja, ka ilgas pēc Dieva ir ieliktas katra cilvēka, arī ateista, sirdī. Ja gribam skatīt Dieva vaigu un tādējādi dzīvot iekšējā mierā un harmonijā, mums ir jāseko Kristum ne tikai tad, kad „spiež” kāda vajadzība, bet visu laiku ikdienas dzīvē. Esam aicināti ierādīt centrālo vietu savā dzīvē Dieva un tuvākā mīlestībai – uzsvēra pāvests vispārējās audiences laikā. Citējot Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju Dei Verbum, Benedikts XVI norādīja, ka „Kristū, kurš vienlaicīgi ir visas Atklāsmes Vidutājs un Pilnība, atmirdz dziļā patiesība par Dievu un cilvēka pestīšanu” (DV 2). Pāvests skaidroja, ka Jēzus ne tikai atklāj mums kaut ko par Dievu vai vienkārši stāsta par savu Tēvu, bet Viņš atklāj mums Dieva vaigu. Pirms savām ciešanām Jēzus iedrošina mācekļus, mudinot viņus nebaidīties un ticēt. Pēc tam Viņš veido ar tiem dialogu. Uz Filipa jautājumu, kurš lūdz parādīt Tēvu, Viņš atbild: „Tas, kurš ir redzējis mani, ir redzējis Tēvu” (Jņ 14,9). Šī atbilde ieved mūs Baznīcas kristoloģiskās ticības pašā sirdī – sacīja Benedikts XVI. Tajā sintētiskā veidā tiek izteikta visa Jaunās Derības novitāte. Šīs novitātes aizsākumi meklējami Betlēmes grotā – līdz ar Jēzus Bērna piedzimšanu, Dievs atklāja cilvēcei savu vaigu.

Runājot par „Dieva vaiga meklēšanas” tematu, pāvests norādīja, ka Vecajā Derībā ebreju termins pānîm, kas tulkojumā nozīmē „vaigs”, parādās 400 reizes. Aptuveni 100 reizes tas tiek attiecināts tieši uz Dievu. Kā zināms, Vecajā Derībā pastāvēja aizliegums attēlot Dievu, jo Viņš ir neredzams. Tādā gadījumā, ko tā laika ļaudīm, proti Izraēļa tautai, nozīmēja „meklēt Dieva vaigu”? – jautāja Svētais tēvs. Viņš atzina, ka jautājums ir svarīgs. No vienas puses, tas nozīmē, ka Dievs nevar būt nekāds objekts, Viņu nevar aprobežot ar kādu vienkāršu attēlu; bez tam, Dievu nekas nevar aizvietot. No otras puses, tomēr tiek apgalvots, ka Viņam ir sava seja, proti, ka Viņš ir „Tu”, ar kuru var nodibināt attiecības. Dievs nav ieslēdzies savās Debesīs. Viņš nav tas, kurš noraugās uz cilvēci no savas augšienes. Bez šaubām, Dievs ir pārāks pār visu, tomēr Viņš vēršas pie mums, dzird mūs, uzklausa, redz, uzrunā, veido attiecības un mīl. Pāvests uzsvēra, ka pestīšanas vēsture ir šo Dieva attiecību ar cilvēci vēsture. Viņš pakāpeniski atklāj sevi cilvēkam un dara redzamu savu vaigu. Šo vaigu varam skatīt līdz ar Kristus cilvēktapšanu, jo Viņš ir reizē īsts Dievs un īsts Cilvēks.

Tieši gada sākumā, 1. janvārī, liturģijas laikā klausījāmies skaistu svētības lūgšanu: „Lai Kungs tevi svētī un tevi sargā! Lai Kungs dara gaišu savu vaigu pār tevi un lai ir tev žēlīgs! Lai Kungs pievērš tev savu vaigu un lai dāvā tev mieru!” (Sk 6, 24-26). Dievišķā vaiga spožums ir dzīvības avots. Tas ir tas, kas ļauj redzēt realitāti; Viņa vaiga gaisma ir dzīves ceļvedis. Vēlme patiesi iepazīt Dievu, tas ir, redzēt Dieva vaigu, ir katrā cilvēkā, arī ateistos – sacīja Benedikts XVI. Taču lai tā tiktu piepildīta, cilvēkam ir jāseko Kristum.

Pāvests atgādināja, ka mums jāseko Kristum ne vien tad, kad parādās kāda vajadzība, vai kad ikdienas steidzamo darbu vidū atrodam kādu nelielu laika spraugu, bet nemitīgi katru dienu. Mēs esam aicināti visu savu dzīvi orientēt uz tikšanos ar Viņu. Esam aicināti tiekties Viņu mīlēt. Bez tam, mums jāierāda savā dzīvē centrālo vietu arī tuvākmīlestībai. Krustā sistā Kristus gaismā esam aicināti saskatīt paša Jēzus vaigu tanī, kurš ir nabags, vājš un cietējs.

Benedikts XVI uzsvēra, ka tas būs iespējams tikai tad, ja būsim cieši pietuvojušies īstajam Jēzus vaigam, sadraudzējušies ar Kristu, klausoties Viņa Vārdu un pieņemot Euharistiju. Priekš mums Euharistija ir lielā skola, kurā mācāmies saskatīt Dieva vaigu, nodibinām ar Viņu dziļas draudzības attiecības un vienlaikus iemācāmies vērst savu skatienu uz laika beigām, kad Kristus mūs piepildīs ar sava vaiga gaismu un sasniegsim Debesu valstību.

Vispārējās audiences noslēgumā Benedikts XVI vērsās pie ticīgajiem ar speciālu aicinājumu, atgādinot, ka piektdien, 18. janvārī, sāksies Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Tās šī gada temats ir ņemts no pravieša Mihas grāmatas: „Tas, ko Kungs no mums prasa” (sal. Mi 6, 6-8). Svētais tēvs aicināja visus neatlaidīgi lūgt no Dieva lielo vienotības dāvanu un vaļsirdīgi pēc tās tiekties, darot visu iespējamo, lai kādu dienu visi kristieši kopā varētu apliecināt, ka Jēzus ir pasaules Pestītājs.

J. Evertovskis / VR