Slēgt cietumu, kurā atrodas aizdomās par terorismu ieslodzītās personas – tāds bija
viens no prezidenta Obamas solījumiem, pirmoreiz stājoties prezidenta amatā. Taču
vēl šodien, kad Obama valsts vadītāja postenī jau ir uzsācis otro termiņu, cietums
joprojām darbojas. Runa ir par bēdīgi slaveno Gvantanamo. Plašāk par to šais dienās
stāsta Lūks Hansens – amerikāņu jezuīts, žurnāla America korespondents. 2010.
gadā viņš tikās ar bijušajiem Gvantanamo ieslodzītajiem un cietumu apmeklēja arī nesen,
lai sekotu līdzi piecu ieslodzīto procesam, kuri apsūdzēti par 2001. gada 11. septembra
teroraktu rīkošanu. Pēc šiem notikumiem toreizējais ASV viceprezidents Diks Čeinijs
publiski izteicās, ka ir jāpielieto visi iespējamie līdzekļi cīņā pret terorismu.
Šie līdzekļi nozīmēja ne tikai spīdzināšanu, bet arī aizdomās turēto personu ieslodzīšanu
ārpus Amerikas krastiem, ārpus ASV, vai jebkādas citas valsts civilo tribunālu jurisdikcijas.
Laikā
no 2002. līdz 2004. gadam vien Amerikas Savienotās Valstis uz Gvantanamo pārvietoja
gandrīz 800 vīriešus, pēc reliģiskās piederības musulmaņus, lai turētu tos neierobežoti
ilgā ieslodzījumā bez formālas apsūdzības un bez tiesas procesa. Preventīvā ieslodzīšanas
prakse Gvantanamo turpinās un šobrīd nav skaidrs, vai cietums tiks slēgts vispār.
Kas
Barakam Obamam ir licis mainīt savu solījumu? No vienas puses tā ir opozīcija, jo
īpaši republikāņu partija, kas prezidentam pārmet Amerikas ienaidnieku iedrošināšanu
un savu pilsoņu apdraudēšanu, ja cietumnieki tiks pārvietoti uz ASV teritoriju.
Ētiskais
risinājuma ceļš politiskā ziņā izrādījās pārāk dārgs. Uz nacionālās drošības pamata
kritās Obamas un demokrātu partijas reitingi. Taču, kā norāda jezuītu tēvs Lūks Hansens,
Gvantanamo ir plašākas problemātikas simptoms ASV cietumu sistēmā. Šobrīd valsts teritorijā
dažādos cietumos ir ieslodzīti apmēram 2 miljoni cilvēku, to skaitā vīrieši, sievietes
un pusaudži. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tas ir vislielākais rādītājs pasaulē.
Daudzi ieslodzītie aiz restēm atrodas nevardarbīgas rīcības, tādas, kā narkotiku izplatīšana,
dēļ. Dažās ieslodzījuma vietās pusaudži tiek turēti izolācijā 23 stundas diennaktī.
33 pavalstīs joprojām pastāv nāvessods. Daudzas pavalstis cietumu vadību ir uzticējušas
privātorganizācijām, kas cenšas ietaupīt līdzekļus, tai pašā laikā cietumus cenšoties
maksimāli piepildīt.
Gvantanamo pēdējos divos gados ir atstājuši tikai četri
cietumnieki – divi uiguri, kas nāk no Ķīnas autonomās provinces Sindzjanas, ir pārvietoti
uz cietumu Salvadorā, Kanādā dzimušais Omārs Kadrs uz cietumu Kanādā, bet jemenietis
Adnans Latifs Gvantanamo varēja atstāt tikai zārkā, jo viņš mira no psihofarmakoloģisko
līdzekļu pārdozēšanas.
Šobrīd bēdīgi slavenajā cietumā atrodas 166 ieslodzītie.
Tikai 3 izcieš sodu pēc tiesas procesa. Raksta noslēgumā tēvs Hansens izsaka bēdīgu
hipotēzi: „Ja karš pret terorismu turpināsies un Gvantanamo cietums paliks atvērts,
tad iespējams, ka karš un cietums kļūs par pastāvīgām ASV ārzemju politikas sastāvdaļām.”