Gvantanamo cietums darbojas joprojām

Slēgt cietumu, kurā atrodas aizdomās par terorismu ieslodzītās personas – tāds bija viens no prezidenta Obamas solījumiem, pirmoreiz stājoties prezidenta amatā. Taču vēl šodien, kad Obama valsts vadītāja postenī jau ir uzsācis otro termiņu, cietums joprojām darbojas. Runa ir par bēdīgi slaveno Gvantanamo. Plašāk par to šais dienās stāsta Lūks Hansens – amerikāņu jezuīts, žurnāla America korespondents. 2010. gadā viņš tikās ar bijušajiem Gvantanamo ieslodzītajiem un cietumu apmeklēja arī nesen, lai sekotu līdzi piecu ieslodzīto procesam, kuri apsūdzēti par 2001. gada 11. septembra teroraktu rīkošanu. Pēc šiem notikumiem toreizējais ASV viceprezidents Diks Čeinijs publiski izteicās, ka ir jāpielieto visi iespējamie līdzekļi cīņā pret terorismu. Šie līdzekļi nozīmēja ne tikai spīdzināšanu, bet arī aizdomās turēto personu ieslodzīšanu ārpus Amerikas krastiem, ārpus ASV, vai jebkādas citas valsts civilo tribunālu jurisdikcijas.

Laikā no 2002. līdz 2004. gadam vien Amerikas Savienotās Valstis uz Gvantanamo pārvietoja gandrīz 800 vīriešus, pēc reliģiskās piederības musulmaņus, lai turētu tos neierobežoti ilgā ieslodzījumā bez formālas apsūdzības un bez tiesas procesa. Preventīvā ieslodzīšanas prakse Gvantanamo turpinās un šobrīd nav skaidrs, vai cietums tiks slēgts vispār.

Kas Barakam Obamam ir licis mainīt savu solījumu? No vienas puses tā ir opozīcija, jo īpaši republikāņu partija, kas prezidentam pārmet Amerikas ienaidnieku iedrošināšanu un savu pilsoņu apdraudēšanu, ja cietumnieki tiks pārvietoti uz ASV teritoriju.

Ētiskais risinājuma ceļš politiskā ziņā izrādījās pārāk dārgs. Uz nacionālās drošības pamata kritās Obamas un demokrātu partijas reitingi. Taču, kā norāda jezuītu tēvs Lūks Hansens, Gvantanamo ir plašākas problemātikas simptoms ASV cietumu sistēmā. Šobrīd valsts teritorijā dažādos cietumos ir ieslodzīti apmēram 2 miljoni cilvēku, to skaitā vīrieši, sievietes un pusaudži. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tas ir vislielākais rādītājs pasaulē. Daudzi ieslodzītie aiz restēm atrodas nevardarbīgas rīcības, tādas, kā narkotiku izplatīšana, dēļ. Dažās ieslodzījuma vietās pusaudži tiek turēti izolācijā 23 stundas diennaktī. 33 pavalstīs joprojām pastāv nāvessods. Daudzas pavalstis cietumu vadību ir uzticējušas privātorganizācijām, kas cenšas ietaupīt līdzekļus, tai pašā laikā cietumus cenšoties maksimāli piepildīt.

Gvantanamo pēdējos divos gados ir atstājuši tikai četri cietumnieki – divi uiguri, kas nāk no Ķīnas autonomās provinces Sindzjanas, ir pārvietoti uz cietumu Salvadorā, Kanādā dzimušais Omārs Kadrs uz cietumu Kanādā, bet jemenietis Adnans Latifs Gvantanamo varēja atstāt tikai zārkā, jo viņš mira no psihofarmakoloģisko līdzekļu pārdozēšanas.

Šobrīd bēdīgi slavenajā cietumā atrodas 166 ieslodzītie. Tikai 3 izcieš sodu pēc tiesas procesa. Raksta noslēgumā tēvs Hansens izsaka bēdīgu hipotēzi: „Ja karš pret terorismu turpināsies un Gvantanamo cietums paliks atvērts, tad iespējams, ka karš un cietums kļūs par pastāvīgām ASV ārzemju politikas sastāvdaļām.”

I. Šteinerte/VR