Benedikts XVI tiekas ar diplomātisko misiju vadītājiem

Kristīgā skatījumā pastāv cieša saistība starp Dieva godināšanu un mieru cilvēku vidū. Miers ir Dieva dāvana un cilvēka uzdevums – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot pie Svētā Krēsla akreditētos Diplomātiskā Korpusa pārstāvjus. Gadskārtējā tikšanās parasti notiek Jaunā gada sākumā, noslēdzot Ziemassvētku liturģisko laiku. Nevis Dieva godināšana, bet Viņa aizmiršana un atmešana kļūst par vardarbības cēloni – uzsvēra pāvests. Kā lai varam veidot īstu dialogu, ja atmetam kā atskaites punktu objektīvo un pārdabisko patiesību? – viņš jautāja. Tādā gadījumā, kā lai izvairāmies no tā, lai vardarbība nekļūst par cilvēku attiecību pēdējo mērauklu? Bez atvērtības pārdabiskajam, cilvēks viegli kļūst par relatīvisma upuri, un viņam ir aizvien sarežģītāk rīkoties saskaņā ar taisnību un iestāties miera labā. Uzrunā Benedikts XVI pievērsās politiskajiem saspīlējumiem Tuvajos Austrumos un Āfrikā, globālajai ekonomiskajai krīzei, cilvēktiesību aizsardzībai un jauniešu audzināšanai. Katra cilvēka cieņas un dzīvības aizstāvēšana, kā arī jauno paaudžu izglītošana ir fundamentāli miera veicināšanas ceļi.

Tiekoties ar diplomātiem, kuru vidū bija arī Latvijas pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla Einars Semanis un Ārlietu Ministrijas pārstāve Dace Rutka, Benedikts XVI apliecināja, ka viņu klātbūtne ir zīme auglīgajai sadarbībai starp katoļu Baznīcu un atsevišķo valstu valdībām visā pasaulē. Vienlaikus pāvests atgādināja, ka Baznīca neiejaucas dažādu valstu pilsoņu dzīvē, bet tiecas izgaismot viņu sirdsapziņu un aicina tos darboties katras personas un visas sabiedrības labā.

Atsaucoties uz Lūkasa evaņģēlija stāstu par Kristus dzimšanu, Svētais tēvs norādīja, ka tajā ir runa par eņģeļiem, kuri slavē Dievu un reizē piesauc mieru pār cilvēci. Tādā veidā tiek uzsvērta ciešā saikne starp Dievu un katra cilvēka dziļo vēlmi iepazīt patiesību, rīkoties taisnīgi un dzīvot mierā. Šodien miera centienus bieži vien mēģina aprobežot ar kompromisu meklēšanu. Taču, īstenībā, miers ir būtiski saistīts ar reliģiju, jo tas nav tikai cilvēka pūliņu rezultāts, bet ir Dieva mīlestības dāvana. Tāpēc tieši Dieva aizmiršana izraisa konfliktus un vardarbību – sacīja pāvests. Lai veicinātu mieru, no cilvēka tiek prasīta brīva un apzināta rīcība. Pirmie atbildīgie par miera veicināšanu ir valstu vadītāji un politiķi. Viņu neatliekamais uzdevums ir atrisināt konfliktus zemēs, kas tiek slacītas cilvēku asinīm. Šajā sakarā Benedikts XVI pievērsās dramatiskajai situācijai Sīrijā, kārtējo reizi aicinot nolikt ieročus un iet dialoga ceļu. Pāvests pieminēja arī Svēto Zemi, Irāku, Kongo Demokrātisko Republiku, Nigēriju, Mali un Centrālāfrikas Republiku. Runājot par Svēto Zemi, pāvests mudināja, lai Jeruzaleme kļūst par sava vārda cienīgu vietu, proti, par miera, nevis šķelšanās pilsētu. Libānas kristiešus viņš aicināja parādīt, ka ir iespējams veidot mieru neskatoties uz reliģiskajām un kultūras atšķirībām.

Miera veidošana ietver sevī cilvēka un viņa pamattiesību aizsardzību – sacīja pāvests. Šajā kontekstā viņš pievērsās cilvēka dzīvības aizstāvēšanas būtiskajam jautājumam un tādiem pārkāpumiem pret dzīvību kā eitanāzija un aborts. Eitanāzija ir citu padotībā nonākuša cilvēka brīvprātīga slepkavība, kas tiek panākta vai nu ar konkrētu rīcību vai nolaidību – atgādināja Benedikts XVI. Arī aborts, kas tiek gribēts kā mērķis vai līdzeklis, ir smags morālā likuma pārkāpums. Tomēr šāds apgalvojums – piebilda pāvests – no katoļu Baznīcas puses nemazina izpratni un labvēlību pret māti. Drīzāk jāraugās, lai valdības pieņemtie likumi netaisnīgi nesagrozītu līdzsvaru starp mātes un vēl nedzimušā bērna vienādajām tiesībām uz dzīvību. Svētais tēvs pauda nožēlu arī par sevišķi Rietumos valdošo izpratnes trūkumu attiecībā uz cilvēktiesību un ar tām saistīto pienākumu nozīmi.

Benedikts XVI uzsvēra, ka vēl viens īpašais miera veidošanas ceļš ir audzināšana. Starp citu, to varam mācīties no pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes. Viņš atzina, ka krīzi izraisīja pārāk lielā dzīšanās pēc peļņas. Tagad no jauna jāatgūst darba nozīmes izpratne un jāatgriežas pie ienākumiem, kas atbilstu darbam. Lai šo mērķi sasniegtu, jāiemācās pretoties kārdinājumam īstenot savtīgās intereses un aprobežoties ar īstermiņa loģiku. Tā vietā nepieciešams pievērsties kopējam labumam, kā arī steidzami jāsagatavo tādi līderi, kuri nākotnē būs tālredzīgi un profesionāli vadītāji. Tādi vadītāji vajadzīgi gan Eiropai, gan citiem kontinentiem.

Ieguldīt izglītībā attīstības zemēs Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā nozīmē palīdzēt šīm zemēm tikt galā ar nabadzību un slimībām, kā arī palīdzēt veidot taisnīgas tiesību sistēmas, kas respektētu cilvēka cieņu. Lai īstenotu taisnīgumu, ar labiem ekonomiskiem modeļiem, pat ja tie ir nepieciešami, noteikti nepietiek. Taisnīgumu var panākt tikai tad, ja ir taisnīgi cilvēki – uzsvēra pāvests. No tā izriet, ka veidot mieru nozīmē iemācīt cilvēkiem apkarot korupciju, kriminalitāti, narkotiku ražošanu un to tirdzniecību, kā arī sargāties no nesaskaņām un konfliktiem, kas izsmeļ sabiedrības spēkus, liekot šķēršļus attīstībai un mierīgai sadzīvošanai.

Uzrunājot diplomātisko misiju vadītājus, Benedikts XVI pieskārās arī reliģiskajai un sirdsapziņas brīvībai, kā arī atgādināja, ka miera veicināšanas uzdevums ar dialoga palīdzību ir nevis brīva izvēle, bet nepieciešamība. Pāvests uzsvēra, ka miers ir būtiski saistīts ar mīlestību un žēlsirdības darbiem.

7. janvāra pēcpusdienā Vatikāna Radio studijā notika debates starp četriem vēstniekiem, kuri pārstāv dažādus kontinentus. Diskusijā piedalījās Zviedrijas, Austrālijas, Filipīnu un Lielbritānijas vēstnieki pie Svētā Krēsla. Sarunas galvenā tēma bija pāvesta uzruna diplomātisko misiju vadītājiem. Atgādinām, ka Svētais Krēsls ir nodibinājis diplomātiskās attiecības ar 179 valstīm, Eiropas Savienību un Maltas Ordeni.

J. Evertovskis / VR