Ticība – mūsu dzīves radikālas izmaiņas avots

Dievam nekas nav neiespējams! Mēs esam aicināti Viņam uzticēties pat vislielākajās grūtībās. Esam aicināti atjaunot savu ticību Viņa klātbūtnei un darbībai – norādīja Benedikts XVI Jaunā gada pirmās vispārējās audiences laikā. Katehēzes mācībā pāvests sniedza atbildi uz jautājumu: Kāda ir Jēzus izcelsme? No kurienes Viņš nāk? Četri evaņģēliji mums vēstī, ka Jēzus nāk no Tēva. Taču ko tas nozīmē? Svētais tēvs parādīja arī to, ka ticība spēj patiesi izmainīt mūsu dzīvi. Ticība var pilnībā atjaunot katru atsevišķu cilvēku un visu sabiedrību. Ziemassvētki tiek saistīti ar gaismu. Kunga piedzimšana izgaismo tumsu, kas bieži vien apņem mūsu pasauli un mūsu sirdi, atnesot cerību un gaismu – sacīja Benedikts XVI. Taču kāds ir šīs gaismas avots? Šī gaisma nāk no Betlēmes, kur gani atrada Mariju un Jāzepu, un autiņos ietītu un silē guldītu bērnu (sal. Lk 2, 16). Vienlaikus rodas vēl viens jautājums: Kā šis mazais un trauslais Bērns varēja izmainīt pasauli un tās vēstures gaitu? Lai to saprastu, jāmeklē, kāda ir Jēzus izcelsme. Protams, Viņš ir cēlies no Nācaretes, dzimis Betlēmē, bet vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka Viņš nāk no Debesu Tēva.

Šajā sakarā pāvests aplūkoja Credo ietvertos vārdus: „Iemiesojies caur Svēto Garu no Jaunavas Marijas”. Viņš paskaidroja, ka šajā apliecinājumā ir runa nevis par Dievu savā būtībā, bet drīzāk par darbību, kurā piedalās visas trīs dievišķās Personas. Šī darbība īstenojas pateicoties Jaunavas Marijas līdzdalībai. Dievs, sava plāna realizēšanai, izvēlējas vienkāršu un pazemīgu sievieti, kas dzīvoja vienā no tālākajiem Romas impērijas nostūriem. Svētais tēvs atzina, ka mēs reizēm savā ticības dzīvē izjūtam vājumu un nabadzību, un mums šķiet, ka esam galīgi nepiemēroti tam, lai sniegtu pasaulei liecību. Taču mums vienmēr jāatceras, ka Dievam nekas nav neiespējams. Mums jāuzticas Viņam. Jo soļojot kopā ar Viņu, atrodamies uz stingra pamata un varam raudzīties uz priekšu ar drošu cerību.

Benedikts XVI norādīja, ka Marijā, caur Svētā Gara darbību, noslēpumainā veidā īstenojās jaunā radīšana. Kristus Iemiesošanās notikums ir jauns sākums visai cilvēcei. Baznīcas tēvi bieži runā par Kristu kā jauno Ādamu, tādā veidā norādot uz šīs jaunās radīšanas sākumu. Šī patiesība ir kā atgādinājums, ka atjaunotne turpinās arī mūsos. Tas notiek pateicoties ticībai. Cilvēka jaunā dzīve sākas pateicoties Kristībai. Saņemot šo sakramentu, cilvēks atdzimst no jauna. Viņš kļūst par Dieva bērnu un ņem dalību paša Dieva dzīvē. Pāvests uzsvēra, ka ticība un Kristība ir Dieva dāvana. Mēs esam aicināti tai atvērties un pieņemt. Tikai tad, ja mēs, tāpat kā Marija, atveramies Dieva darbībai un pilnībā uzticam savu dzīvi Kungam kā savam uzticamajam draugam, viss izmainās – viņš sacīja. Tad mūsu dzīve iegūst jaunu jēgu un jaunu seju. Mēs kļūstam par tā Tēva bērniem, kurš mūs mīl un nekad nepamet.

Atgriežoties pie sākumā uzdotā jautājuma par Jēzus izcelsmi, Benedikts XVI atgādināja, ka Viņš ir viendzimušais Dieva Dēls. Tas ir liels noslēpums, ko svinam tieši šajā Ziemassvētku laikā. Vēsts par Kristus piedzimšanu skan aizvien no jauna. Tā nes sev līdzi cerību un prieku. Tā piepilda mūsu sirdi, jo dod pārliecību, ka Dievs ir stiprs. Viņš ir mūsu vidū. Pat ja bieži vien dažādu grūtību un pasaules ļaunuma priekšā jūtamies vāji, trausli un nespēcīgi, Dievs savā spēkā vienmēr darbojas. Tieši mūsu nespēkā parādās Viņa brīnumu darbi. Viņa žēlastība ir mūsu spēks (sal. 2 Kor 12, 9-20) – piebilda pāvests.

J. Evertovskis / VR