Dziļākās ilgas, kas mīt katra cilvēka sirdī, ir ilgas pēc miera. Taču kāds ir šī miera
avots? Kur lai atrodam iekšējo mieru? Kā lai piedzīvojam sevī mieru, ja esam spiesti
sastapties ar dažādām problēmām, grūtībām, bailēm un tumsu? Uz šiem jautājumiem Benedikts
XVI sniedza atbildi Euharistijas svinību laikā, ko 1. janvārī vadīja Svētā Pētera
bazilikā. Šajā dienā Baznīca atzīmē Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes liturģiskos
svētkus. Atgādinām, ka 1. janvāris ir arī Pasaules Miera diena, kas tiek svinēta jau
46. reizi.
Cilvēks ir radīts mieram, un miers ir Dieva dāvana – sacīja Svētais
tēvs. Miers ir vislielākais labums, ko esam aicināti gan izlūgt no Dieva, gan arī
veidot paši ar saviem pūliņiem. Atbildot uz iepriekš minētajiem jautājumiem, pāvests
vispirms aicināja ticīgos sekot Dievmātes paraugam, kura, neskatoties uz dažādām laicīgās
dzīves grūtībām, prata saglabāt dziļu iekšēju mieru. Bez tam, Benedikts XVI norādīja,
ka miers ir saistīts ar Dieva vaiga spožumu. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Dieva
vaiga kontemplācija ir cilvēka laimes kalngals.
Dieva vaiga kontemplācija
izraisa prieku, drošību un mieru – viņš sacīja. Bet ko tas konkrēti nozīmē – kontemplēt
Kunga vaigu? Tas nozīmē Viņa tiešu pazīšanu, cik vien tas šajā dzīvē ir iespējams.
Runa ir par Dieva pazīšanu caur Jēzu Kristu, caur kuru Viņš sevi atklāja. Baudīt Dieva
vaiga spožumu nozīmē ieiet Viņa Vārda noslēpumā, izprast kaut ko no Viņa iekšējās
dzīves, izprast Viņa gribu, lai tādējādi mēs varētu dzīvot saskaņā ar Viņa mīlestības
plānu attiecībā uz cilvēci.
Benedikts XVI piebilda, ka Dieva Dēls, kurš kļuva
cilvēks, mums atklāja savu Tēvu. Jēzus redzamajā cilvēciskajā vaigā atklājas neredzamais
Tēva attēls. Caur mūsu sirdīs izlietā Svētā Gara dāvanu Dievs mums ļāva saprast, ka
Viņā arī mēs esam Dieva bērni (sal. Gal 4, 6).
Rezumējot visu iepriekš teikto,
pāvests uzsvēra, ka mūsu miera pamats ir šī drošība, ka varam kontemplēt Jēzū Kristū
Dieva Tēva tēla spožumu. Mēs varam būt droši, ka mums ir dota iespēja būt par Dieva
bērniem. Mēs varam dzīvot ar tādu pašu drošību, kādu izjūt bērns atrodoties sava tēva
klēpī. Arī mums ir dota iespēja piedzīvot, ka Tēvs ir bezgalīgi labs un visvarens.
Kungs dāvā mums savu mieru, un Viņa vaiga spožums pār mums ir apliecinājums tam, ka
Viņš ir mīlošais tēvs. Tātad patiesā miera pamatprincips ir būtiski saistīts ar ticību
un žēlastību. Apustulis Pāvils atgādina, ka nekas – ne grūtības, ne ciešanas – nevar
ticīgajiem atņemt šo mieru, kas nāk no Dieva. Tieši pretēji, tām vajadzētu vairot
mūsos cerību, kas nepieviļ, jo „mūsu sirdīs ir ielieta Dieva mīlestība caur Svēto
Garu, kas mums dots” (Rom 5, 5).