Ar Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes svētku pirmajām vesperēm, euharistisko
adorāciju un himnu «Te Deum laudamus» Benedikts XVI vakar Vatikāna bazilikā noslēdza
2012. gadu. Uzrunā viņš skaidroja, ka «Te Deum» ir pateicības himna, kas sākas ar
slavas vārdiem: «Tevi, Dievs, mēs slavējam, Tevi, Kungs, augsti teicam». Tā noslēdzas
ar paļavības pilnu apliecinājumu: «Uz Tevi, Kungs, es cerēju un nemūžam netikšu apkaunots».
Neraugoties uz to, kāds bija gads, viegls vai grūts, izniekots vai labiem darbiem
piepildīts, par visu pateiksimies Dievam – aicināja pāvests. Kristietis ir cerības
cilvēks.
«Himnā Te Deum ietverta dziļa gudrība, pateicoties kurai varam būt
droši, ka pasaulē pastāv labais, un tas uzvar iemiesotā, krustā piesistā un augšāmceltā
Jēzus Kristus žēlastības spēkā. Bez šaubām, nereti ir grūti pieņemt šo dziļo patiesību,
jo ļaunais taisa lielāku troksni nekā labais. Šodien sensācija ir nežēlīga slepkavība,
vardarbības eskalācija, taisnīguma trūkums. Savukārt pacietīgas un nesavtīgas mīlestības
kalpojums bieži vien paliek ēnā, mediju neievērots. Tāpēc, ja gribam labāk izprast
dzīvi un pasauli, nevaram palikt tikai pie ziņām. Mums ir jābūt spējīgiem apstāties,
lai varētu klusumā mierīgi pārdomāt. Tādā veidā mūsu gars tiek dziedināts no ikdienas
dzīves radītajiem ievainojumiem, un spējam aizdomāties par notikumiem, kas skar mūsu
dzīvi un pasauli, un sasniegt to gudrību, kas ļauj raudzīties uz visām lietām ar jaunu
skatienu. Savas sirdsapziņas dziļumā, kur uzrunā mūs Dievs, mācāmies atklāti novērtēt
savu rīcību, arī to ļaunumu, kas ir mūsos un apkārt mums, lai uzsāktu atgriešanās
ceļu, kas dara mūs gudrākus un labākus, un palīdz uzvarēt ļauno ar labo».
Uzrunas
turpinājumā pāvests skaidroja, ka Ticības gadā Baznīca aicina mūs dziļāk apzināties,
ka tikšanās ar Kristu ir dzīves un cerības avots. Dieva Vārdā, kas tapa Miesa, atklājam
savu patieso identitāti. Baznīca, saņēmusi no Kunga misiju, zina, ka Evaņģēlijs ir
paredzēts visiem cilvēkiem, īpaši jaunajām paaudzēm, lai remdētu ilgas pēc patiesības,
ko katrs nesam savā sirdī, bet ko bieži aizēno daudzas lietas – teica pāvests. Šis
apustuliskais darbs ir īpaši nepieciešams šodien, kad tiek mēģināts izmest ticību
no kultūras konteksta, neļaujot tai iesakņoties sabiedrības dzīvē. Arī Roma ir pilsēta,
kur no jauna ir jāsludina ticība, lai palīdzētu jauniešiem atklāt ceļu pie Kristus,
atklāt ticības skaistumu.
Svētais tēvs norādīja uz Romas diecēzes pastorālās
darbības misionāro aspektu un kristīgo ģimeņu svarīgo lomu ticības tālāknodošanā.
Viņš pauda atzinību, ka šajā lielpilsētā ir daudzas ģimenes, kuras regulāri satiekas,
lai klausītos Dieva Vārdu, dalītos kristīgās dzīves pieredzē, padziļinātu piederības
Baznīcai apziņu, stiprinātu draudzību ar cilvēkiem, kuri ir saņēmuši Kristības sakramentu,
bet dzīves laikā ir attālinājušies no Dieva, un palīdzētu visiem izjust Baznīcas mātišķo
mīlestību. Liturģijas noslēgumā pāvests devās uz Svētā Pētera laukumā izveidoto Betlēmes
silīti jeb Ziemassvētku notikuma atteidojumu.