Iestāties ģimenes labā nozīmē aizstāvēt cilvēka identitāti

Dieva vārda sludināšanas rezultāts ir atkarīgs no cilvēka atvērtības un gatavības Viņam sekot – atzina Benedikts XVI, 21. decembrī tiekoties ar saviem tuvākajiem līdzstrādniekiem, Romas kūrijas darbiniekiem, tuvojošos Kristus dzimšanas svētku sakarā. Uzrunas laikā pāvests pieminēja dažus nozīmīgākos Baznīcas dzīves un sava kalpojuma notikumus, kā arī meklēja risinājumu dažām aktuālām mūsdienu sabiedrības problēmām. Vispirms Svētais tēvs atsauca atmiņā savu apustulisko ceļojumu uz Meksiku un Kubu. Tās bija neaizmirstamas tikšanās, kuru laikā atklājās ticības spēks un ar to saistītais prieks. Pāvesta acu priekšā joprojām ir cilvēku pūļi ceļa malās, īpaši, dievbijīgi ceļos nometušies jaunieši, kuri gaidīja Apustuļa Pētera pēcteča svētību. Nevar noliegt, ka grandiozie un skaistie reliģiskie notikumi risinājās uz dažādu problēmu fona.

Runājot par Meksiku, Benedikts XVI atgādināja, ka šīs valsts iedzīvotāji cieš no vardarbības un ekonomiskās krīzes. „Tās ir problēmas, ko nevar, protams, atrisināt vienkārši ar reliģiskiem paņēmieniem”, viņš atzina. „Bet vēl jo mazāk – bez šīs iekšējās sirds šķīstīšanas, kuras avots ir ticības spēks un tikšanās ar Jēzu Kristu”, uzsvēra pāvests.

Benedikts XVI atsauca atmiņā arī Ģimeņu tikšanos Milānā un savu apustulisko ceļojumu uz Libānu. Pēdējais svarīgais šī gada notikums bija Bīskapu Sinode par jauno evaņģelizāciju. Reizē tas bija Ticības gada sākums. Šo notikumu ietvarā tika pievērsta uzmanība fundamentālām mūslaiku tēmām: ģimenei, mieram pasaulē, starpreliģiju dialogam un Evaņģēlija vēsts sludināšanai.

Runājot par ģimeni, pāvests atgādināja, ka šīs institūcijas krīzes pamatā šodien ir ne tikai maldīgais priekšstats par cilvēka brīvību, bet arī neizpratne par to, kas ir cilvēks kā persona, savas dabas un dzimuma noliegšana. Mūsdienās izplatās kāda bīstama tendence, proti, cilvēks mēģina noliegt, ka Dievs viņu ir radījis kā vīrieti un sievieti, un rīkoties ar savu dzimumu pēc savas patikas. Cilvēks mēģina manipulēt ar savu dabu, un šāda tendence apdraud ģimeni un bērnus. Tādā veidā cilvēks iet pa pašiznīcināšanās ceļu. Pāvests piebilda, ka šīs problēmas pamatā ir Dieva noliegšana. Tieši ģimenē cilvēks atklāj savu identitāti un iemācās saskatīt, ko nozīmē būt par cilvēku. Ģimenes institūcijai ir fundamentāla loma. Šajā kontekstā Benedikts XVI runāja arī par saistībām, par spēju pateikt un turēt reiz doto „jā” vārdu. Cilvēks sevi īsteno tikai tad, ja dāvā sevi. Viņš sevi īsteno atveroties otram cilvēkam – saviem bērniem, ģimenei. Viņš atklāj sevi kā personu, pieņemot ciešanas un grūtības. Atmetot šīs saites, pazūd arī būtiski tēli – tēva, mātes un bērna tēls.

Runājot par dialogu, pāvests norādīja uz trijām tā formām, ko Baznīcai šodien vajadzētu attīstīt: dialogu ar valstīm, ar sabiedrību un ar citām reliģijām. Šajā kontekstā atgādināja, ka svarīgi iemācīties pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, un respektēt viņa atšķirīgo viedokli. Ja abu pušu izejas punkts ir taisnības un miera hermeneitika, tad, neskatoties uz pastāvošajām atšķirībām, abu pušu starpā notiks aizvien dziļāka tuvināšanās – sacīja Svētais tēvs. Starpreliģiju dialoga jomā viņš ieteica ievērot divas pamatnorādes: pirmkārt, dialoga mērķis ir nevis saruna kā tāda, bet labāka savstarpēja sapratne; otrkārt, katrai pusei jāapzinās sava identitāte un jāsaprot, ka, dialoga laikā, tā netiek apdraudēta – ne sava, ne pretējās puses identitāte. Vienu vārdu sakot, dialogs tuvina abas puses patiesībai. Kristieti šajā ceļā atbalsta Kristus, kurš pats ir Patiesība, un kurš dāvā īstu brīvību.

Visbeidzot, runājot par evaņģelizāciju, Benedikts XVI pievērsās dažiem tās elementiem, ko varam atrast Jāņa evaņģēlijā par divu mācekļu paaicināšanu (sal. Jņ 1, 35-39). Pirmais elements – vienkārša sludināšana jeb kerigma, kuras spēks izriet no sludinātāja iekšējās pārliecības. Otrais elements – klausīšanās un sekošana Jēzum. Tā vēl nav sekošana šī vārda īstajā nozīmē, bet drīzāk, veselīga ziņkāre un došanās Viņam pakaļ, var teikt, meklēšana. Trešais elements sākas ar to, ka Jēzus pagriežas, uzlūko mācekļus un jautā viņiem: „Ko jūs meklējat?”. Viņu atbilde norāda uz atvērtību un gatavību spert jaunus soļus. Savukārt Jēzus atbilde: „Nāciet un redziet” ir aicinājums Viņam sekot un kļūt patiesi redzīgiem. Vienlaikus tas ietver sevī aicinājumu kļūt par Kristus Miesas – Baznīcas locekļiem.

J. Evertovskis / VR