Cilvēces vēsture ir Dieva klātbūtnes laiks

Adventa laiks atgādina mums par Dieva klātesamību pasaulē. Dievs nekad mūs nepamet. Viņš nāk mums pretī visdažādākajos veidos. Esam aicināti to saskatīt un atklāt citiem Viņa mīlošo klātbūtni – norādīja Benedikts XVI trešdienas vispārējās audiences laikā. Katehēzes mācībā pāvests runāja par Svētajos Rakstos aprakstītajiem Dieva atklāsmes etapiem. Šī atklāsme piepildījās līdz ar Kristus piedzimšanu Betlēmē. Tā kā šogad svinam Ticības gadu, pāvests aicināja ticīgos lasīt Svētos Rakstus. Kur mēs varam iepazīties ar šīs Dieva atklāsmes etapiem? – viņš jautāja. Vislabāk to atklāj Svētie Raksti. „Šajā Ticības gadā gribu vēlreiz visus aicināt biežāk paņemt rokās Bībeli, to lasīt un meditēt, kā arī pievērst lielāku uzmanību svētdienas Svētās Mises lasījumiem. Tā ir vērtīga barība mūsu ticībai”, sacīja pāvests.

Dievs atklāj sevi laikā un telpā. Viņš ienāk cilvēces vēsturē – norādīja Benedikts XVI. Evaņģēlists Marks runā par to, ka laiks ir piepildījies un Dieva valstība ir tuvu (sal. Mk 1, 15). Cilvēka dzīvi izgaismo un piešķir tai jēgu Gaisma, kas atspīd Betlēmes grotā. Jau pavisam drīz kontemplēsim Ziemassvētku noslēpumu. Runa ir par pestīšanu, kas īstenojās Jēzū Kristū. Viņā Dievs atklāj savu vaigu un prasa, lai cilvēks Viņu atzītu un izšķirtos Viņam sekot. Dievs atklāj sevi, jo vēlas nodibināt ar cilvēku mīlestības saikni. Svētais tēvs atgādināja, ka vēsture nav tikai gadsimtu, gadu un dienu ritējums. Vēsture ir Dieva klātbūtnes laiks. Tas ir žēlastības laiks, jo Dievs ar savu klātbūtni piepilda pasaules vēsturi un katra cilvēka dzīvi, un paver tai drošas cerības apvāršņus.

Benedikts XVI atgādināja, ka iepazīšanās ar Dieva darbību Izraēļa tautas vidū un Vecās Derības notikumu pārdomāšana, dzīvina arī mūsu ticību, jo atklāj, ka Dievs ir vienmēr uzticīgs, Viņš darbojas vēsturē un ir drošs un stabils pamats, uz kura varam balstīt savu dzīvi. Izraēļa tauta devās ceļā, lai kalpotu Dievam un liecinātu par Viņu citu tautu vidū. Svinēt šo notikumu nozīmē padarīt to klātesošu un aktualizēt. Tātad, Dievs sevi atklāja ne tikai radīšanas aktā, bet arī, ienākot minētās tautas vēsturē. Šī atklāsme sasniedza savu kulmināciju Jēzū Kristū. Viņā piepildījās visi Dieva apsolījumi. Viņš izgaismo visu cilvēces pestīšanas vēsturi. Pāvests norādīja, ka par šiem Atklāsmes etapiem runā Katoliskās Baznīcas katehisms (n. 54-64).

Svētais tēvs paskaidroja, ka šodienas katehēzē pievērsās Dieva darbībai cilvēces vēsturē, lai atklātu mums Viņa mīlestības plāna lielumu, ko atspoguļo Vecā un Jaunā Derība. Šis mīlestības plāns ir pestīšanas plāns, kas attiecas uz visu cilvēci. Šajā kontekstā Benedikts XVI norādīja arī uz Adventa nozīmi. „Esam Adventa liturģiskajā laikā, kas sagatavo mūs Ziemassvētkiem”, viņš sacīja. „Kā mēs to visi zinām, ar jēdzienu ‘Advents’ apzīmē ‘atnākšanu’, ‘klātbūtni’. Senatnē ar to apzīmēja karaļa vai imperatora ierašanos kādā provincē. Mums, kristiešiem, tas izsaka kaut ko brīnišķīgu, proti, Dievs atvēra savas debesis un noliecās par cilvēku”.

Katehēzes noslēgumā Benedikts XVI aicināja ticīgos saskatīt Dieva klātbūtni savā dzīvē un ar savu ticību, cerību un mīlestību atklāt to mūsdienu pasaulei. Ja pieņemsim Jēzu, tad Viņa gaisma, kas atspīdēja Betlēmes stallī, apgaismos arī mūsu dzīvi. Šodienas audiences laikā pāvests uzrunāja arī mūsu kaimiņzemes Lietuvas svētceļniekus.

J. Evertovskis / VR