Vatikāns izdod dokumentu par žēlsirdības kalpojumu

Baznīcas iekšējā daba izpaužas ne tikai Dieva Vārda sludināšanā un sakramentu svinēšanā, bet arī mīlestības kalpojumā. Caritas ir Baznīcas būtības neatdalāma izpausme – raksta Benedikts XVI enciklikā Deus Caritas est (n. 25). Jau sava pontifikāta sākumā viņš norādīja uz mīlestības ceļu kā galveno Baznīcas ceļu. Vienlaikus savā pirmajā enciklikā pāvests atzīst, ka Kanonisko Tiesību Kodekss nerunā skaidri par caritas kā bīskapa darbības specifisku lomu (n. 32). Šodien šis normatīvais „robs” ir aizpildīts. Sestdien, 1. decembrī, Vatikāns publicēja Motu proprio „Intima Ecclesiae natura” par žēlsirdības kalpojumu. Dokuments stāsies spēkā šī gada 10. decembrī. Tajā pāvests uzsver, ka arī par žēlsirdības kalpojumu pirmais atbildīgais ir bīskaps. Viņam jābūt nomodā par caritas organizācijām, kas darbojas viņa diecēzē un jākoordinē to darbība. Diecēzes bīskapa, kā arī prāvestu uzdevums ir rūpēties, lai ticīgie, žēlsirdības iniciatīvu vadīti, neiekristu maldos un caur draudzes vai diecēzes struktūrām neveiktu tādas darbības, kas būtu pretrunā ar valsts likumiem un Baznīcas mācību.

Skaidrojot dokumenta saturu, Pontifikālās Cor Unum padomes sekretārs mons. Džampjetro Daltozo norādīja, ka bīskapa loma caritas kalpojumā īstenojas vairākos veidos. Viņa pirmais un galvenais uzdevums ir mudināt ticīgos sniegt mīlestības liecību. Bez tam, bīskapam jārūpējas, lai viņa diecēzē veidotos un darbotos žēlsirdības organizācijas. Viņam jāsadarbojas ar šo organizāciju locekļiem, kā arī jāgādā, lai finanšu darījumi būtu caurspīdīgi.

J. Evertovskis / VR