Kristīgo vērtību iepazīšana – atslēga Eiropas kultūras izpratnei

Jaunā evaņģelizācija prasa, lai visi kristieši „dotu norēķinu par to cerību, kas ir viņos” (1 P 3, 15) – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot Francijas bīskapus, kuri ieradušies Vatikānā vizītē „ad Limina Apostolorum”. Pāvests uzsvēra, ka mūsdienu viena no lielākajām problēmām ir nezināšana ticības lietās. Pat daudziem katoļiem trūkst zināšanu par savu ticību. Tikšanās laikā Svētais tēvs norādīja uz laju lomu un katoliskās izglītības nozīmi jaunās evaņģelizācijas procesā. „Laji ir pasaules spogulis Baznīcā”, viņš sacīja, „un vienlaikus – Baznīcas spogulis pasaulē”. Atsaucot atmiņā Francijas kristīgās saknes, Benedikts XVI norādīja, ka vienīgi Dievs var pilnībā atbildēt mūsdienu cilvēku gaidām. Kas tad ir Labā Vēsts? Tā ir vēsts par Dieva mīlestību, kas mums ir atklājusies Viņa Dēlā, Jēzū Kristū – atgādināja pāvests. Vatikāna II koncila konstitūcija „Gaudium et spes” mums piedāvā atslēgu svarīgu eksistenciālu jautājumu izpratnei. Tajā tiek atgādināts, ka Dievs dod atbildes uz jautājumiem par dzīvību, nāvi, ļaunumu, slimībām, ciešanām utt. Bez tam, tajā tiek atgādināts, ka Kristus nodibināja savu Baznīcu, lai visi cilvēki varētu iepazīt Dievu.

Taču mūsdienu lielākā problēma ir reliģijas lietās valdošā nezināšana – sacīja Benedikts XVI. Pirmkārt, daudzi nepazīst Jēzu Kristu. Otrkārt, daudzi neapzinās Viņa mācības vērtību un nozīmi. Šīs nezināšanas sekas ir tādas, ka jaunieši nespēj izprast savu vēsturi. Viņi vairs nejūtas kā mantinieki tai tradīcijai, kas veidoja Eiropas kultūru, dzīvi, sabiedrību un mākslu. Šajā kontekstā pāvests runāja par jauno evaņģelizāciju kā steidzamu mūsdienu uzdevumu.

Runājot par katolisko izglītību, Benedikts XVI īpaši norādīja uz pašu audzinātāju dzīves piemēra svarīgumu. Viņu liecība ļaus jauniešiem asimilēt cilvēciskās un kristīgās vērtības, un tiekties pēc patiesības un skaistuma. Ticības un kultūras dialoga jomā liela nozīme ir katoļu institūtiem. Jau pati patiesības mīlestība, kas tur staro, ir evaņģelizētāja. Pāvests ar gandarījumu atzina, ka Baznīca Francijā ir devusi milzīgu ieguldījumu kristīgās kultūras laukā. Bez tam, viņš norādīja, ka teoloģijas studijas nevar būt rezervētas tikai semināristiem, priesteriem un konsekrētajām personām. Tām jābūt pieejamām visiem jauniešiem un pieaugušajiem. Teoloģija ir gudrības, prieka un brīnīšanās avots, kas stiprina cilvēku ticībā un ļauj viņam kļūt par drosmīgu un pārliecinātu apustuli. Noslēgumā Svētais tēvs piebilda, ka jaunā evaņģelizācija notiek caur katoļu skolām. Kristīgo vērtību ieaudzināšana ir atslēga uz jūsu zemes kultūru – viņš sacīja Francijas bīskapiem.

J. Evertovskis / VR