Miera prēmija jezuītu tēvam Fransisko de Ru

22. novembrī kolumbiešu jezuīts Fransisko de Ru Parīzē saņēma prestižo Žaka Širaka fonda prēmiju par ieguldījumu miera labā. Fransisko de Ru ir 69 gadus vecs, kopš 2008. gada vada Kolumbijas jezuītu provinci. Ilgus gadus viņš ir veltījis cilvēktiesību aizstāvībai un netaisnību izgaismošanai zemē, kurā plosās nemitīgi pilsoņu konflikti. Tēvs de Ru, jeb Paho, kā viņu sauc vietējie, ir klusas dabas cilvēks ar dzelzs raksturu. Savas darbības laikā viņš ir saņēmis gan draudus, gan visāda veida spiedienu. Vēl jo vairāk, viņam ir nācies pieredzēt arī savu līdzbiedru nogalināšanu. Ne velti, saņemot prēmiju, jezuīts teica: „Šī un pārējās prēmijas, ko līdz šim esmu saņēmis, ir to vīriešu un sieviešu nopelns, kuri ir atdevuši savas dzīvības par mieru Kolumbijā, un ar kuriem man ir bijusi privilēģija iet kopā. Ja šodien pieņemu šo prēmiju, daru to viņu dēļ, jo patiesībā tā pieder viņiem”.

Fransisko de Ru Jēzus Sadraudzībā iestājās 16 gadu vecumā. Pēc filozofijas un teoloģijas studijām, ordeņa vadība viņu nosūtīja uz vienu no Bogotas priekšpilsētām. „Šī kvartāla nabadzībā nonācu pie secinājuma,” pastāstīja tēvs de Ru, „ka līdz ar teoloģiju, kas ir nepieciešama priestera formācijā, man vajadzēja iemācīties arī ekonomiku, lai efektīvi cīnītos pret sociālo netaisnību. Taču pēc septiņiem studiju gadiem atskārtu, ka cilvēciskās problēmas ir daudz dziļākas un komplicētākas par to, ko māca ekonomika.”

70. un 80. gados Fransisko de Ru vadīja streikus un protesta akcijas, lai kopā ar kolumbiešu strādniekiem prasītu ievērot viņu tiesības. 1995. gadā viņš pārcēlās uz lauku apvidu, kur bija liecinieks visiem pilsoņu kara nestajiem ievainojumiem: vardarbībai, cilvēku pazušanām, izmisumam. Pēc 13 gadiem, kas aizvadīti kopā ar zemniekiem, tēvs de Ru attīstīja projektu ar mērķi uzlabot viņu dzīves apstākļus un veicināt mieru. Viņš aktīvi atbalsta arī šī gada oktobrī Norvēģijā uzsāktās sarunas starp Kolumbijas valdību un Kolumbijas bruņotajiem revolucionārajiem spēkiem, lai izbeigtu jau 48 gadus ilgo konfliktu.

I. Šteinerte/VR