Lai medicīnā valda kristīgā ciešanu zinātne!

Sestdien pāvests pieņēma audiencē Pontifikālās Sanitāro darbinieku padomes rīkotās konferences dalībniekus, kas šais dienās aplūkoja tematu „Slimnīca kā evaņģelizācijas vieta: cilvēciskā un garīgā misija”. Vēršoties pie mediķiem, pāvests teica, ka viņiem pieder vienreizējs aicinājums, kas prasa cītīgu izpēti, iejūtību un pieredzi. No tiem, kas izvēlas strādāt „ciešanu pasaulē”, tiek prasīts daudz vairāk par akadēmiskajiem tituliem vien. No viņiem tiek gaidīta „kristīgā ciešanu zinātne”, uz kuru Vatikāna II koncils norādījis kā uz „vienīgo patiesību, kas spēj atbildēt uz ciešanu noslēpumu”. Benedikts XVI teica, ka būt kvalificētiem „kristīgās ciešanu zinātnes” ekspertiem, ir jaunās evaņģelizācijas uzdevums, tai skaitā arī pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos, kad pastāv tendence ciešanas pārvērst par „preci”, ko pakļaut tirgus likumiem un nodrošināt tikai atsevišķiem maksātspējīgiem indivīdiem.

Pāvests aicināja neaizmirst, ka cietošās personas cieņa prasa īpašu uzmanību, un tas ir jāievēro arī, izstrādājot un pieņemot dažādas medicīnas politikas. Šodien, kad zinātnes un tehnikas progress ļauj izārstēt agrāk neārstējamas slimības, paradoksālā veidā ir vājinājusies spēja rūpēties par slimnieku, un medicīnas zinātne sāk aizmirst, ka tās aicinājums ir kalpot cilvēkam visās viņa eksistences fāzēs. Benedikts XVI novēl, lai „kristīgās ciešanu zinātnes” valoda, kurai pieder līdzjūtība, solidaritāte, dalīšanās, pašaizliedzība un sevis dāvāšana, kļūst par universālo leksiku tiem, kuri strādā sanitārās aprūpes jomā.

„Tikai tad, ja medicīnisko un sanitāro aktivitāšu centrā ir cietošā cilvēka labklājība, slimnīca kļūst par vietu, kur viņa aprūpe nenozīmē tikai profesiju, bet gan misiju,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka šī „iešana tālāk” par klīnisko pieeju vien, medicīnas darbiniekus atver transcendentajai dimensijai.

Uzrunas noslēgumā, pāvests vērsās arī pie slimniekiem, atgādinot, ka viņu klusā liecība ir efektīvs evaņģelizācijas instruments personām, kas par viņiem rūpējas, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Benedikts XVI aicināja apzināties, ka neviena asara, vai tā piederētu pašam cietējam, vai viņa aprūpētājam, nepazūd Dieva priekšā.

I. Šteinerte/VR