Izstāde par seno un mūslaiku verdzību

XV gadsimta beigās pasaulē sāka attīstīties iespaidīgu apmēru un mērogu noziegums – cilvēku pārvietošana verdzības nolūkos. Tiek lēsts, ka četru gadsimtu laikā tika sagūstīti un iztirgoti ne mazāk kā 14 miljoni afrikāņu. Kā prece viņi burtiskā veidā tika krauti kuģos un deportēti uz Amerikas plantācijām, kur nežēlīgos apstākļos tiem bija jāstrādā līdz pat nāvei. 1888. gadā franču kardināls Šarls Marsials Alemans Lavižerī uzsāka kampaņu pret verdzību, ar īpašu mērķi apstādināt Āfrikas vergu tirdzniecību. Šodien, kad pēc šīs vēsturiskās iniciatīvas ir apritējuši 125 gadi, Āfrikas misionāru kongregācija, tā dēvētie „Baltie tēvi” un „Baltās māsas”, vēlas atsvaidzināt sava dibinātāja iesākto darbu līdz ar fotogrāfiju izstādi, kas saucas „Sarausim ķēdes!” Kā liecina izstāde, arī šodien verdzība ir atcelta tikai formāli. Ne vienam nav noslēpums, ka tā joprojām pastāv ne tikai Āfrikā, bet arī pie mums, Latvijā.

Fotogrāfiju izstāde tiks atklāta 9. novembrī Romas jezuītu baznīcā Il Gesu’. Tās pašas dienas vakarā notiks konference „Verdzība, peļņa, globalizācija”, ko vadīs žurnālists Raffaele Masto, arī 10. novembrī notiks līdzīgas konferences franču un angļu valodās. Svētdien, 11. novembrī Āfrikas misionāru kongregācijas loceklis, bijušais apustuliskais nuncijs Ēģiptē Maikls Fitcdžeralds celebrēs Svēto Misi.

Kas īsti būs skatāms fotogrāfiju izstādē? 40 attēlos varēs redzēt gan tālas pagātnes, gan arī mūsdienu liecības. Dažās fotogrāfijas varēs aplūkot misionāru darbu, citās cilvēku paverdzināšanas situācijas, tādas, kā darba ekspluatāciju, bērnu kareivju un seksuāli paverdzināto sieviešu ikdienu, cilvēkus, kas iesaistīti Āfrikas dimantu nelegālajā tirdzniecībā, ārzemju ieceļotājus, kas piespiedu kārtā vāc tomātus Itālijā.

Āfrikas misionāru kongregācija, jeb „Baltie tēvi” un „Baltās māsas” ir kardināla Šarla Marsiala Alemana Lavižerī dibinātā kongregācija. Kongregācijas vīriešu atzars savu nosaukumu „Baltie tēvi” ieguva sakarā ar balto, garo tuniku ganduru un baltas krāsas mantiju burnus, kas kļuva par viņu oficiālo apģērbu, strādājot Ziemeļāfrikā. Abu institūtu harizma ir Evaņģēlija sludināšana Āfrikas kontinentam un dialogs ar islāmu. Kongregācijas tēvi, brāļi un māsas strādā draudzēs, skolās, slimnīcās, garīgās un profesionālās formācijas centros, masu medijos, bēgļu nometnēs un cietumos.

I. Šteinerte/VR