Itālija: sanāksme par brāli Ave Maria

Čezare Pizano, kuru kongregācijas vārdā sauca par Ave Maria, 12 gadu vecumā saņēma lielu fizisku ievainojumu. Kāds rotaļu biedrs viņam iešāva sejā, pārliecībā ka šautene nebija uzlādēta. Čezare izdzīvoja, taču visu atlikušo mūžu palika neredzīgs. Līdz 18 gadiem notikušo viņš uztvēra kā Dieva sodu, bet tad notika pavērsiens un aklums jaunekļa izpratnē kļuva nevis par sodu, bet par īpašu, viņam piešķirtu žēlastību.

Dievs viņa dvēseli apgaismoja ar svētā Luidži Oriones un kādas viņa dibinātājai kongregācijai piederošās reliģiskās māsas starpniecību. Arī aklais jauneklis iestājās Don Oriones kongregācijā un kļuva tajā par eremītu. Viņš apmetās uz dzīvi svētā Alberta Butrio klosterī netālu no Pāvijas pilsētas, un daudzi nāca uzticēt viņam savas lūgšanas un lūgt padomu. 1999. gadā pāvests Jānis Pāvils II brāli Ave Maria pasludināja par godināmo.

1. novembrī apritēs 100 gadi, kopš traģiskā notikuma, kas Čezarem atņēma redzi. Šogad šai dienā Savonā, Itālijā, tiks rīkota studiju diena par viņa personību. Ar savu dzīves svētumu un gaišredzību brālis Ave Maria piesaistīja sev arī pazīstamā režisora Pjerpaolo Pazolīni uzmanību. 1963. gadā, kad Pazolīni attīstīja ideju par filmas „Mateja Evaņģēlijs” (Vangelo secondo Matteo) uzņemšanu, viņš bija ieinteresēts, ko par Jēzu domā cilvēki, kas tiek uzskatīti par mistiķiem un svētajiem – kā viņi iedomājas Jēzus dzīves epizodes. Pazolīni nolēma apmeklēt brāli Ave Maria kalnos, viņa klostera izolētībā. Saruna turpinājās vairākas stundas. Vēlāk režisors tikai izsaucās: „Kas par vietu! Kas par cilvēku! Kas par ārkārtēju sarunu!” Savu kāpienu uz klosteri Pjerpaolo Pazolīni vēlāk atspoguļoja arī grāmatā „Poēzija rozes formā” (Poesia in forma di rosa).

I. Šteinerte/VR