Žaks Bertjē – misionārs Magadaskarā

Starp jaunajiem svētajiem ir arī jezuītu tēvs Žaks Bertjē. Viņš ir dzimis 1838. gada 16. novembrī Francijas dienvidos. 1864. gadā ordinēts par priesteri. Pēc deviņu gadu pastorālā darba sajuta aicinājumu uz klosterdzīvi. 1873. gadā uzsāka garīgās formācijas ceļu Jēzus Sadraudzības ordenī. Jaunais jezuīts devās misijās uz Madagaskaru. Strādāja Santamarijas salā, vienlaicīgi mācoties malagasu valodu. Taču pēc vietējā karaļa izdotā dekrēta, kas aizliedza ārvalstu misionāriem darboties salā, Bertjē devās uz Madagaskaras dienvidiem. Neraugoties uz grūtībām, viņš nezaudēja cerību un misionāro dedzību. Sešus gadus strādāja Ambositrā, bet vēlāk arī Tananarivā. 1894. gadā uzliesmoja karš pret franču kolonizatoriem. Tajā tika nogalināti cilvēki, sagrautas mājas un nodedzinātas kulta vietas. Nemiernieki palikušos kristiešus uzskatīja par tautas ienaidniekiem, kas kalpo svešai varai. Tos uzskatīja arī par vietējo dievu dusmu izraisītājiem. 1896. gada martā Ambatomentas pilsētu, kur strādāja tēvs Bertjē, lielā steigā atstāja franču karavīri, aicinot arī viņu doties prom no nemiera pārņemtās vietas. Tomēr jezuīts nolēma palikt kopā ar saviem garīgajiem bērniem, uzmundrinot un stiprinot viņu uzticību Dievam. Žaku Bertjē noķēra kādas mājas pagalmā un aizveda uz Ambokitsaras ciemu, kur pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem atteikties no savas ticības, viņu nošāva un iemeta krokodilu pilnajā upē. 1965. gada 17. oktobrī pāvests Pāvils VI pasludināja franču misionāru Žaku Bertjē par svētīgu.

S. Krivteža / VR