Jaunā evaņģelizācija sāksies no mūsu laika svētajiem
„Kamēr Romā notiekošā Sinode turpina savu darbietilpīgo gājumu par plašo „jaunās evaņģelizācijas”
tematu, meklējot vienojošus pavedienus starp simtiem aizvadītajās dienās dzirdēto
uzrunu, tikmēr jau ierasto ritmu ir pārtraukušas svētdien notikušās kanonizācijas
svinības. Tās ir ielauzušās kā milzīga prieka un gaismas stars,” Romā valdošo atmosfēru
apraksta tēvs Federiko Lombardi. Viņš kavējas pārdomās par septiņiem svētajiem, kurus
pāvests pasludināja par svētuma piemēriem visai Baznīcai. Priesteri, reliģiskie, reliģiskās,
laji, lajes. Vīrieši un sievietes, kas dzīvojuši Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Amerikā, Okeānijā
– sākot no jezuītu misionāra, kas mira mocekļa nāvē Madagaskarā, līdz priesterim –
grūtībās nonākušo jauniešu audzinātājam, un slimniecei, kas gadu desmitiem ilgi piekalta
pie slimības gultas, veica ārkārtīgi dārgo ciešanu misiju. No jauniņa filipīniešu
katehēta-mocekļa, līdz reliģiskajai, kas savu dzīvi ir veltījusi lepras slimnieku
kopšanai, kā arī tai, kuras rūpju lokā ir bijusi meiteņu, jauniešu, strādnieču izglītība.
Kā puķe visā šai brīnišķīgajā grupā ir jaunā Kateri Tekakvita, pirmās evaņģelizācijas
auglis starp Amerikas indiāņiem.
„Svētie,” raksta tēvs Lombardi, „vienmēr ir
bijuši visticamākie kristīgās ticības liecinieki, dzīvās un darbīgās augšāmcēlušā
Jēzus Kristus klātbūtnes liecinieki, cilvēces pārveidošanās liecinieki, pateicoties
mistiskajam Evaņģēlija spēkam. Bez viņiem nav iespējama Baznīcas dzīve un vēl jo mazāk,
efektīva Evaņģēlija sludināšana pasaules vidū, kurai varbūt ir grūti pieņemt, bet
kurai tik ļoti ir vajadzīgs atklāt mīlestības, prieka un cerības dāvanu. Arī jaunā
evaņģelizācija sāksies no mūsu laika svētajiem.”