Džovanni Battista Piamarta – žēlsirdības apustulis

Altāru godā paaugstināts priesteris Džovanni Battista Piamarta – Svētās Ģimenes no Nācaretes nabadzīgo kalpoņu kongregācijas dibinātājs. Viņš ir dzimis 1841. gada 26. novembrī Brešā, Itālijas ziemeļos. Neraugoties uz trūkumu un cita veida grūtībām, iestājās seminārā. 1865. gada 23. decembrī Brešas katedrālē saņēma priestera svētības. Pastorālo darbu veica vairākās draudzēs, īpašā veidā rūpējoties par jauniešiem, kuri, meklējot darbu pilsētās, bieži attālinājās no Baznīcas. 1886. gada 3. decembrī kopā ar diviem domubiedriem nodibināja Amatnieku institūtu, uzticot to svētā Filipa Neri un svētā Alojza Gonzagas aizbildniecībai. Taču vietējais bīskaps institūtu aizslēdza. Pēc divu gadu pārtraukuma tas atsāka savu darbību, nesot bagātīgus augļus. Jaunais svētais neaizmirsa arī laukos dzīvojošos jauniešus. Kopā ar priesteri Džovanni Bonsiņjore nodibināja Lauksaimniecības skolu, kurā varēja apgūt lauku apstrādes un vadības jaunās metodes. Divdesmitā gadsimta sākumā viņš izveidoja jaunu kopienu, kuras mērķis bija izglītot jauniešus un palīdzēt tiem iegūt praktiskās iemaņas. 1911. gadā priesteris Piamarta nodibināja Svētās Ģimenes nabadzīgo kalpoņu kongregāciju. Tās pirmā vadītāja bija atraitne Elīza Baldo, kura jau agrāk atvēra māju slimām un nabadzīgām meitenēm. Šajā laikā dedzīgā priestera veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Džovanni Battista Piamarta mūžībā aizgāja 1913. gada 25. aprīlī Remedello pilsētā, netālu no Brešas. 1997. gada 12. oktobrī pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par svētīgu.

S. Krivteža / VR