Sestdien noslēdzās pirmā Bīskapu Sinodes darba nedēļa. Piektdienas pēcpusdiena bija
veltīta pārdomām par draudzēm, kā jaunās evaņģelizācijas privileģētu vietu, kā arī
par masu medijiem. Kas attiecas uz medijiem, Sinodes tēvi aicina labāk apzināties
masu mediju spēku un izmantot tos ticības un morāles ieaudzināšanā. Baznīcai ir jāiededzina
cerība caur patiesību, bet žurnālistiem ir jābūt kā prasmīgiem kuģa kapteiņiem, lai
cilvēci glābtu no sekulārisma vētras.
Bīskapu Sinode nav aizmirsusi arī slimniekus
un cietējus, un aicina tos iekļaut evaņģelizācijas projektā. Arī jaunieši ir jaunās
evaņģelizācijas adresāti, vēl jo vairāk, viņiem pieder prioritāte, jo viņu sirdis,
šķiet, ir visvairāk izslāpušas pēc Dieva. Bīskapu uzmanība īpaši ir veltīta šķirto
un no jauna apprecējušos pāru bērniem, kuri bieži vien nesaņem sakramentus, jo tajos
nepiedalās vecāki. Tāpēc ir nepieciešams pārdomāt par pastorālo tuvākmīlestību, kā
arī par veidu un laiku, kādos atzīt laulības nullitāti.
Vēl viens bīskapu ierosinājums
attiecas uz ticības dogmu precizitāti un konkrētību, lai tās spētu skart cilvēku ikdienas
dzīvi.
Piektdienas pēcpusdienā Sinodes tēvi noklausījās arī speciālā viesa,
1978. gada Nobela prēmijas laureāta medicīnā Vernera Ārbera (attēlā) uzrunu. Viņš
ir pirmais protestantu kopienas piederīgais, kuru pāvests ir nominējis par Pontifikālās
Zinātņu akadēmijas prezidentu. Profesors Ārbers atgādināja, ka zinātne nav spējusi
rast atbildes uz visiem cilvēka svarīgākajiem jautājumiem, jo īpaši, uz tiem, kas
stāv pāri dabiskajai sfērai. Taču, šo lomu var uzņemties reliģija.
Pāvesta
Benedikta XVI klātbūtnē Nobela prēmijas laureāts apliecināja, ka „zinātne līdz šim
nav atradusi precīzu jēdzienu par dzīvības pamatu”, vai vēl labāk, par tā dēvēto „radīšanu
no nekā”, kas joprojām paliek filozofijas jautājums. Arī tad, ja pieņemam, ka dzīvība
pastāv uz citām planētām, profesors Ārbers liek uzmanīties, jo šai hipotēzei, savukārt,
trūkst zinātnisku pierādījumu.
Zinātne šodien paver jaunus tehnoloģiskus pielietojumus,
uzlabo cilvēka dzīvi un iezīmē nākotni. Šai ziņā Baznīca, pilsoniskā sabiedrība, ekonomika
un zinātne tiek aicinātas uzņemties līdzatbildību, izveidojot jaunu nākotnes jēdzienu,
kas nes ilgtermiņa labumus visai cilvēcei.
Lai sasniegtu šo rezultātu, ir nepieciešams,
lai mūsdienu sabiedrības respektē uzvedības normas, ko nav grūti pieņemt, ja tās sakņojas
ticībā. Profesors Ārbers ir pārliecināts, ka arī Jēzus cilvēces labā atbalstītu tādas
zinātnes pielietojumu, kur tiek ievēroti dabiskie likumi.
Kā praktisku piemēru
šādam principam, Nobela prēmijas laureāts minēja transgēniskos augus. Tie ir izveidoti
saskaņā ar bioloģiskās evolūcijas dabiskajiem likumiem, tāpēc šai gadījumā nepastāv
risks, kas saistīts ar ģenētisko inženēriju. Tātad, šai gadījumā, patiešām varētu
mazināt bada problēmu pasaulē, nodrošinot nākotni, kurā attīstība būtu drošāka, atbildīgāka
un nenestu zaudējumus.
Saskaņā ar pāvesta Jāņa Pāvila II ieviestu tradīciju,
Benedikts XVI piektdien ieturēja pusdienas kopā ar Sinodes dalībniekiem. Klāt bija
arī Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I un Kenterberijas anglikāņu
arhibīskaps Rovens Viljamss. Uzrunā pirms maltītes, pāvests atzīmēja, ka vārds Synodos,
nozīmē „kopēju gājumu”, „iet kopā”. Benedikts XVI pievērsās Evaņģēlijā attēlotajam
Jēzus gājumam kopā ar diviem Emmausas mācekļiem, kas zināmā mērā ir mūsdienu neticīgās
pasaules attēls. Jēzus, viņu cerība, bija miris. Pasaule bija tukša. Likās, ka Dieva
patiešām nav, vai arī, ka Viņš par cilvēkiem neinteresējas. Sirdī izmisuši un tomēr
ar nelielu ticības liesmiņu tajā, mācekļi gāja tālāk. Kungs gāja kopā ar viņiem un
palīdzēja labāk saprast Dieva noslēpumu, Viņa klātbūtni vēsturē, Viņa kluso gājumu
kopā ar cilvēkiem. Beigās, vakariņu laikā, kad Kunga vārdi iekvēlināja mācekļu sirdis
un apgaismoja viņu prātus, viņi Jēzu pazina. Vēršoties pie Sinodes dalībniekiem, pāvests
teica, ka arī viņi atrodas kopējā gājumā ar sava laika cilvēkiem. Viņš aicināja lūgties,
lai Dievs apgaismo bīskapu prātus un iekvēlina sirdis, lai viņi varētu nest Kristus
gaismu pasaulei.