Vatikāna II koncils – aicinājums saskatīt ticības skaistumu

Būt kristietim, būtībā, nozīmē ticēt uz trīsvienīgo Dievu, kurš ir Mīlestība, un dzīvot ciešās attiecībās ar Kristu, kurš piešķir jēgu un virzienu cilvēka dzīvei – norādīja Benedikts XVI trešdienas vispārējās audiences laikā. Katehēzes mācībā pāvests runāja par Vatikāna II koncilu, jo jau ceturtdien, 11. oktobrī, iesākot Ticības gadu, Baznīca atzīmēs šī koncila atklāšanas 50. gadadienu. Svētais tēvs atzina, ka tas bija ļoti svarīgs Baznīcas notikums, par kura tiešo liecinieku savā jaunībā bija arī viņš pats. Koncils mums atgādina, ka Baznīcas uzdevums ir nodot tālāk Dieva mīlestības vārdu, kas cilvēkiem nes pestīšanu – sacīja Benedikts XVI. Viņš uzsvēra, ka Vatikāna II koncils ir mums spēcīgs pamudinājums atklāt katru dienu no jauna savas ticības skaistumu. Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, kuru vidū bija arī pārstāvji no Latvijas, pāvests aicināja kristiešus censties aizvien labāk iepazīt koncila dokumentos ietvertās mācības bagātības. „Vatikāna II koncila dokumenti”, viņš teica, „arī mūsdienās kalpo kā kompass, kas ļauj Baznīcas kuģim peldēt atklātā jūrā, gan vētrās, gan mierīgos ūdeņos, un droši virzīties uz priekšu un sasniegt savu mērķi”.

Laikā, kad notika koncils, Benedikts XVI, toreiz priesteris Jozefs Ratcingers, bija jauns fundamentālteoloģijas profesors Bonnas Universitātē. Ķelnes arhibīskaps kardināls Frings paņēma viņu sev līdzi uz Romu kā savu teoloģisko konsultantu. Pēc tam viņš tika nominēts par koncila ekspertu. „Tā man bija vienreizēja pieredze”, apliecināja Svētais tēvs. „Es redzēju, ka Baznīca ir dzīva”. Koncilā piedalījās gandrīz 3000 dalībnieku no visām pasaules malām. Visi varēja konkrēti piedzīvot Baznīcas universālo raksturu. Pāvests piebilda, ka koncila galvenais varonis bija Svētais Gars.

Benedikts XVI atgādināja, ka Baznīcas vēsturē notikuši vairāki koncili. Parasti tie tika sasaukti, lai definētu ticības pamatpatiesības un vērstos pret maldiem, kas ticību apdraudēja. Tad, kad tika pasludināts Vatikāna II koncils, nebija nekādu īpašo ticības draudu vai doktrinālu un disciplināru jautājumu, kurus būtu vajadzējis iztirzāt. Tāpēc kardināli, dzirdot no pāvesta Jāņa XXIII vēsti par šāda pasākuma rīkošanu, bija pārsteigti. Pirmais jautājums bija tas, kā šo koncilu sākt un kādu mērķi tam izvirzīt. Norādi sniedza Jānis XXIII koncila atklāšanas uzrunā. Viņš uzsvēra, ka ticībai vajadzētu uzrunāt pasauli „atjaunotā” veidā, jo pasaulē notika straujas pārmaiņas un attālināšanās no Dieva. Baznīcai bija pienācis laiks no jauna pārdomāt savu ticību, pievērsties attiecībām starp kristietību un moderno domāšanu. Vēlāk uz to norādīja arī pāvests Pāvils VI. Viņš uzsvēra, ka centrālā vieta koncilā tika ierādīta dzīvajam Dievam, kurš ir cilvēka labuma un laimes avots.

Benedikts XVI atzina, ka arī šodienas sabiedrība ir aizmirsusi Dievu. Tādēļ esam aicināti ņemt vērā vienkāršo, taču svarīgo koncila mācību: kristīgā ticība savā būtībā ir ticība uz mīlestības Dievu un satikšanās ar Kristu. „Šodien ir svarīgi – tieši tā kā to vēlējās koncila Tēvi – no jauna skaidri saskatīt, ka Dievs ir klātesošs, raugās uz mums un atbild mums”, teica Svētais tēvs. Kad ticības uz Dievu trūkst, tad sabrūk viss svarīgais un cilvēks zaudē savu dziļāko cieņu. Viņš zaudē to, kas viņu dara patiesi cēlu.

Pāvests piebilda, ka Baznīcai pienākas, kā to māca koncils, sludināt Dieva vārdu, lai cilvēki sadzirdētu un pieņemtu dievišķo aicinājumu, kas ietver sevī mūsu mūžīgo svētlaimi. Katehēzes mācībā Benedikts XVI pieminēja četrus svarīgus dokumentus: konstitūciju par liturģiju, kas mums atklāj, ka Baznīca iesākas ar adorāciju, ar Dievu; konstitūciju par Baznīcu, kuras pamatuzdevums ir pagodināt Dievu; konstitūciju par dievišķo Atklāsmi, kurā tiek parādīts, ka Baznīcu sapulcina Dieva dzīvais vārds; un konstitūciju par Baznīcu mūsdienu pasaulē. Tajā tiek runāts par to, kā Baznīca nes pasaulei gaismu, ko tā ir saņēmusi no Dieva. „Vatikāna II koncils mums ir spēcīgs pamudinājums atklāt katru dienu no jauna savas ticības skaistumu, iepazīt to dziļāk, lai veidotu ar Kungu aizvien dziļākas attiecības, un nopietni izdzīvot savu kristīgo aicinājumu”, uzsvēra Benedikts XVI.

Audiences noslēgumā Svētais tēvs krievu valodā sveica svētceļniekus no Kazahstānas un pasvētīja Oziornojes mariāniskās svētnīcas Adorācijas altāri. Pāvests īpaši sveica Kazahstānas bērnus un slimniekus. Jau ziņots, ka altāri «Kazahstānas zvaigzne» tiks dāvāts Oziornojes Dievmātes Miera Karalienes svētnīcai. Tas ir viens no 12 altāriem, kas tiks dāvāti mariāniskajām svētnīcām vairākās valstīs. Šādu projektu īsteno Radomas (Polijā) Miera Karalienes kopiena. Tā mērķis ir veicināt Vissvētākā Sakramenta pastāvīgās adorācijas apustulātu. Pirms 3 gadiem tika izgatavots pirmais adorācijas altāris „Jeruzalemes triptiks”. Šodien tas atrodas Via Dolorosa ielā Jeruzalemē. Kopienas vadītājs Pjotrs Colkievičs atgādināja, ka svētīgais Jānis Pāvils II aicināja visus cilvēkus lūgties par mieru. „Arī mēs aicinām iesaistīties lūgšanas par mieru ķēdē, lai izlūgtu mieru sev un visai pasaulei” – mudina Colkievičs.

Kazahstānas ciematā Oziornojē dzīvo aptuveni 600 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir 1936. gadā deportēto poļu pēcteči. 1999. gadā tur notika pirmā katoļu jauniešu tikšanās. 1994. gada 25. oktobrī Marija Miera Karaliene tika pasludināta par Kazahstānas un Centrālāzijas reģiona aizbilni. 2001. gadā šajā valstī viesojās pāvests Jānis Pāvils II.


J. Evertovskis, S. Krivteža / VR