Meklēt vienotību kultūru daudzveidībā

Ir aizritējusi Bīskapu Sinodes trešā diena. No Sinožu zāles saņemtais biļetens palīdz ielūkoties trešās bīskapu kongregācijas norisē pirmdienas pirmajā pusē. Bīskapi no dažādām pasaules zemēm pieskārās situācijai savās ekleziālajās vienībās un iztirzāja jaunās evaņģelizācijas tematu. Losandželosas arhibīskaps Hozē Orasio Gomess, runājot par evaņģelizāciju globalizētajā kontekstā, norādīja, ka globalizācijas procesam ir ne tikai ekonomisks un finansiāls, bet arī sociāls un kultūras raksturs. Tas izraisa tautu migrāciju un saplūsmi. Arhibīskaps Gomess teica, ka Baznīcai vispirms ir jāpasargā ieceļotāji no atstumšanas un ekspluatācijas, bet pēc tam, izmantojot globalizācijas priekšrocības, jācenšas veidot viena universāla Dieva ģimene.

Migrācijas tematiku savā uzrunā aplūkoja arī bīskaps Dionīzijs Lahovičs, kurš pilda apustuliskā vizitatora pienākumus ukraiņu bizantiešu rita kopienās Itālijā un Spānijā. Viņš teica, ka līdz ar migrācijas vilni, kas radās pēc padomju impērijas krišanas, ir radušās gan jaunas problēmas, gan iespējas. Migrācija ļauj veikt garīgo dāvanu apmaiņu starp partikulārajām Baznīcām un liecināt plašākai pasaulei par kristiešu ciešanām un moceklību, kas savulaik notikusi aiz „dzelzs aizkara”.

Pontifikālās Jaunās Evaņģelizācijas kongregācijas prezidents Salvatore Fizikella uzsvēra, ka vispirms ir jāatrod pamats – tas, ka esam kristieši, un jāmeklē vienotība kultūru daudzveidībā. Ir jāatrod kopēja valoda, lai iepazīstinātu ar Kristus atnesto jauninājumu mūsdienu cilvēkus.

Arī Florences arhibīskaps Džuzepe Betori teica, ka tāpat kā Jēzus pazina sava laika cilvēkus, arī Baznīcai šodien ir jāprot vērsties pie mūsdienu kultūras. Tāpēc ir jāieklausās un jācenšas saprast pasaule.

Ņujorkas arhibīskapa Timotija Dolena uzmanība bija veltīta Grēksūdzes sakramenta nozīmei. Viņš uzsvēra, ka šis sakraments evaņģelizē pašus evaņģelizētājus, jo ieved tos kontaktā ar Jēzu, kurš aicina uz siržu atgriešanos.

Katoliskās Izglītības kongregācijas prefekts Zenons Groholevskis norādīja uz bīstamu tendenci, kurā bieži krīt izglītības darba veicēji, priesteri un bīskapi. Tas ir kārdinājums kļūt svarīgiem, izcelties ar oriģinalitāti. Ar to, savukārt, lielā mērā var būt izskaidrojama mūsdienu izglītības iestāžu nespēja ieaudzināt cilvēkos ticību.

Nelsonas bīskaps no Kanādas Džons Korrivo akcentēja kopības nepieciešamību kā pretstatu individuālismam, bet Ticības mācības kongregācijas prefekts Gerhards Millers teica, ka jaunā evaņģelizācija prasa pārvarēt vairākas iekšējās ekleziālās debates, tā vietā cenšoties piedāvāt kristīgo ticību un tās nezūdošo jauninājumu plašākai pasaulei.

Litomas bīskaps no Čehijas Jans Baksants pozitīvi novērtēja ticības augsni Čehijā, sakot, ka kristīgās saknes šai zemē vēl nav paspējušas izzust. Šai kontekstā viņš uzsvēra, ka svarīgāk ir, lai Baznīcai būtu nevis daudzi, bet gan dedzīgi evaņģelizētāji.

Lingaijenas-Daguapanas arhibīskaps Sokrāts Villegass no Filipīnām akcentēja, ka jaunā evaņģelizācija, lai tā būtu ticama, prasa pazemību, dzīves svētumu un tuvākmīlestību.

Kongregācijas noslēgumā uzstājās divi citu kristīgo konfesiju pārstāvji, kas seko līdzi Sinodes gaitai. Simo Peura, Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas bīskaps no Somijas izcēla Baznīcas misionāro garu, sakot, ka dzīva Baznīca, kas ietiecas nākotnē, prasa aktīvu misionāro darbu šodien. Savukārt, Amerikas Bībeles biedrības prezidents Lamars Vests no ASV teica, ka pasaulei mainoties, vislielāko cerību joprojām piešķir Svēto Rakstu nemainīgā vēsts.

I. Šteinerte/VR