Ticībai ir vajadzīga degsme, uguns, jo remdena ticība diskreditē kristietību – teica
Benedikts XVI. Bīskapu Sinode iesākās ar pāvesta pārdomām par evaņģelizāciju. Viņš
skaidroja šī vārda lingvistisko un teoloģisko nozīmi. Labā vēsts nav tikai priecīga
ziņa par kaut pozitīvu, bet arī fakts, ka pats Dievs mūs uzrunā. Viņa vārds cilvēkam
nes pestīšanu. Svētais Gars sapulcina cilvēkus, veidojot un vadot Baznīcu. Gars atjauno
sirdis, dāvā spēju sludināt un mīlēt. „Kristietis nevar būt remdens – uzsvēra pāvests.
– Ticībai jābūt mīlestības liesmai, kas deg manā sirdī un sasilda arī citus cilvēkus.
Dāvājot savas mīlestības uguni citiem, sākas evaņģelizācija.” Benedikts XVI norādīja
uz uguns simbolu. Uguns ir gaisma, siltums un spēks. Cilvēces kultūra sākās brīdī,
kurā cilvēks ieguva uguni. Uguns var iznīcināt, bet arī pārveidot un atjaunot. Dieva
uguns mūsos iznīcina to, kas mūs attālina no Viņa. Šī uguns atjauno un veido mūs par
jauniem cilvēkiem. Tā kļūst par gaismu, kas vada un apgaismo mūsu dzīvi – piebilda
pāvests.