Lepnība attālina cilvēku no Dieva

Dieva loģika vienmēr ir „citādāka” nekā mūsu loģika – atgādināja Benedikts XVI. Svētdienas pusdienlaikā Kastelgandolfo pils pagalmā pāvests tikās ar svētceļniekiem no daudzām valstīm. “Kristum sekošana pieprasa no mums iekšējo atgriešanos, sirds atvērtību, domāšanas un dzīves stila maiņu – apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” teica pāvests. – Galvenā iezīme ar ko cilvēks atšķiras no Dieva ir lepnība. Dievā nav lepnības, jo Viņš ir mīlestības pilnība, kas dāvā dzīvību, bet cilvēkā tā ir dziļi iesakņojusies. Mēs, kas esam mazi, alkstam būt lieli un vēlamies ieņemt pirmās vietas” – skaidroja Svētais tēvs.

“Pagājušajā svētdienā iesākām svētā Marka Evaņģēlija otro daļu, kas vēsta par Jēzus pēdējo ceļojumu uz Jeruzalemi, uz Viņa misijas kulmināciju – teica pāvests. – Pēc tam, kad Pēteris visu mācekļu vārdā bija apliecinājis ticību, Jēzus sāk atklāti runāt par to, kas drīzumā notiks. Evaņģēlija 8., 9. un 10. nodaļā Kristus runā par savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Šai svētdienai paredzētais Svēto Rakstu fragments norāda uz Jēzu. Viņš saka: «Cilvēka Dēls tiks nodots ļaužu rokās un Viņu nonāvēs, un pēc nogalināšanas Viņš trešajā dienā augšāmcelsies.» Tomēr mācekļi nesaprata un baidījās Viņam jautāt.

Lasot svētā Marka aprakstu, redzam, ka starp Jēzu un mācekļiem ir dziļa iekšēja distance. Viņi atrodas it kā uz dažāda garuma viļņiem, līdz galam nesaprotot sava Skolotāja vārdus. Apustulis Pēteris, tikko apliecinājis savu ticību Jēzum, atļaujas Viņu apsaukt, jo sludināja, ka Viņam būs daudz jācieš un jākļūst augsto priesteru un rakstu mācītāju atmestam un nonāvētam. Pēc šiem vārdiem mācekļi sāk strīdēties, kurš no tiem lielāks. Par esošo distanci liecina arī fakts, ka mācekļi nespēja izdziedināt ļaunā gara apsēsto zēnu, kuru ar lūgšanas spēku izdziedināja Jēzus.

Ko izsaka šie vārdi? Tie atgādina, ka Dieva loģika vienmēr atšķiras no cilvēka loģikas. Lai sekotu Kristum, vajadzīga iekšējā atgriešanās, sirds atvērtība, domāšanas un dzīves stila maiņa. Citiem vārdiem runājot, esam aicināti ļaut Jēzum apgaismot un pārveidot sevi. Vissvētākā Jaunava Marija ir vispilnīgākās harmonijas ar Dievu piemērs. „Lai viņa palīdz mums iemācīties uzticīgi sekot Jēzum, ejot pa mīlestības un pazemības ceļu” – uzrunas noslēgumā teica pāvests.

Atsaucot atmiņā savu nesen veikto vizīti Libānā, Benedikts XVI aicināja nepārtraukti lūgties par kristiešiem Tuvajos Austrumos, mieru un dialogu starp reliģijām. Pāvests atgādināja, ka svētdien altāru godā tika paaugstināts franču priesteris Luiss Brissons. Jaunais svētīgais bieži teica: „Mani dedzina ilgas pēc Dieva”. „Arī mums ir jāilgojas pēc Dieva, pilnībā paļaujoties Viņam” – sacīja Svētais tēvs. Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica itāļu zemniekus, kuri uzdāvināja viņam pilnu grozu ar baklažāniem, vīnogām, tomātiem, kartupeļiem un citiem lauku labumiem. Starp augļiem un dārzeņiem bija arī “ekoloģiskais” medus, kas pirmo reizi ievākts no Kastelgandolfo dārza ziediem, galvenokārt, kastaņiem. Pagājušā gadā Itālijas zemnieku apvienība Coldiretti uzdāvināja Svētajam tēvam bišu spietu. Šogad tās pārstāvji atveda jaunus vīnogu stādus, kas tiks iestādīti 1000 m² lielā platībā. Jau nākamajā gadā pāvests un viņa viesi varēs baudīt pirmos reģionālos vīnus „Trebbiano” un „Cesanese di Affile”.

S. Krivteža / VR