Miers nav iespējams bez reliģijas brīvības

Benedikts XVI ir ieradies Libānā kā miera svētceļnieks, Dieva un Tuvo Austrumu reģiona iedzīvotāju draugs. „Neviens mani neatrunāja un arī pats nedomāju atteikties no ceļojuma uz Libānu. Jo smagāka ir situācija, jo vairāk ir vajadzīgs solidaritātes un brālības apliecinājums” – preses konferencē, kas notika lidojuma laikā, teica Svētais tēvs. Vatikāna preses sekretārs priesteris Federiko Lombardi skaidro, ka pāvesta vārdi ir ļoti svarīgi, bet vēl svarīgāka ir viņa klātbūtne šajā reģionā. Vizītes pirmajā dienā Benedikts XVI parakstīja apustulisko pamudinājumu „Baznīca Tuvajos Austrumos”, ko svētdienas Svētās Mises laikā nodos bīskapiem un patriarhiem. Vizītes otrās dienas priekšpusdienā pāvests tikās ar Libānas valsts augstākajām amatpersonām. Politiskā līdzsvara labad kristiešu kopienai atvēlēts prezidenta, sunnītu kopienai – premjerministra un šiītu kopienai – parlamenta priekšsēdētāja amats. No 2008. gada Libānas Valsts prezidents ir Mišels Sleimans. Bijušais armijas komandieris pieder maronītu kristiešu kopienai. Pāvests tikās arī ar Sjerraleonē dzimušo Libānas premjerministru Nadžibu Mikati, kas ir musulmaņu šiītu kopienas loceklis, un parlamenta priekšsēdētāju Nabihu Berri, kas pieder musulmaņu sunnītu kopienai. Tikšanās laikā Benedikts XVI valdības pārstāvjiem pasniedza apustuliskā pamudinājuma kopiju.

Vienā no prezidenta pils zālēm pāvests tikās ar musulmaņu šiītu, sunnītu, druzu un citu kopienu vadītājiem. Sarunās piedalījās arī Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Tarčisio Bertone, maronītu patriarhs Bešara Butross Rai un Pontifikālās starpreliģiju dialoga veicināšanas padomes pārstāvji. Benedikts XVI stingri nosodīja zaimus pret monoteistiskajām reliģijām, kas izraisīja vardarbību daudzās Tuvo Austrumu valstīs. Pāvests aicināja musulmaņu līderus veicināt mieru un sadarbību.

Pēc īsa pārtraukuma Benedikts XVI kopā ar prezidentu devās uz pils dārzu, kur iestādīja ciedru. Atgādinām, ka šī koka attēls kā valsts nacionālais simbols redzams Libānas karogā un ģerbonī. Ar lielu sīkstumu apveltītais ciedrs mēdz sasniegt pat vairāk nekā tūkstoš gadu vecumu.

15. septembrī Benedikts XVI tikās ar valdības, diplomātisko misiju, reliģiju un kultūras pasaules pārstāvjiem. Pāvests atgādināja, ka Libāna ir dažādu reliģiju un kutūru šūpulis. Uzrunas galvenais punkts bija miera un vienotības stiprināšana tautu starpā. Svētais tēvs uzsvēra, ka no katra pilsoņa ir atkarīga valsts nākotne. Bez personas cieņas respekta un vienotības nav iespējams veidot patiesu mieru. Dieva plānā cilvēks ir unikāls un neaizstājams. Viņš piedzimst ģimenē, kur tiek audzināts mieram. Tāpēc ir nepieciešams atbalstīt ģimenes un veidot dzīvības kultūru. „Ja gribam mieru, aizstāvēsim dzīvību!” – aicināja pāvests.

Benedikts XVI atzina, ka šī reģiona valstu iedzīvotāji ir pieredzējuši bruņotos konfliktus, lepnuma un augsprātības izraisītos karus, terora aktus. „Bezdarbs, nabadzība, korupcija, dažādas atkarības, ļaunprātīga izmantošana, nelikumīga tirdzniecība, terorisms un upuru ciešanas vājina cilvēcisko ponteciālu. Ekonomiskā un finanšu krīze nepārtraukti nospiež mūsu plecus, liekot pirmajā vietā iegūt un tikai pēc tam būt!” – skaidroja Svētais tēvs.

Patiesības un reliģijas brīvība ir miera priekšnoteikumi. Libānā gadsimtiem ilgi viens otram blakus dzīvo kristieši un musulmaņi. Nereti ģimenē ir abu reliģiju pārstāvji. Pāvests aicināja stiprināt miera kultūru, respektēt katras personas cieņu un tiesības, ienest cilvēciskās un morālās vērtības visās dzīves jomās, kā arī veicināt starpreliģiju dialogu. „Libāna ir aicināta būt par piemēru. Politiķu, diplomātu, reliģiju līderu un kultūras pasaules pārstāvju pienākums drosmīgi sludināt patiesību, ka Dievs vēlas mieru, ka tikai Viņš dāvā mums mieru. «Salami O-Tikum», saka Kristus. Lai Dievs jūs svētī!”

Pēc īsas atpūtas Harisas apustuliskajā nunciatūrā, Benedikts XVI ieradās Cilīcijas armēņu patriarha Nersesa Bedrosa IX Taormuni rezidencē Bzommarā, kur notika pusdienas par godu pāvestam. Tajās piedalījās Libānas un Tuvo Austrumu bīskapi un patriarhi.


S. Krivteža / VR