Bīskapi ir aicināti dzīvot cerībā un sēt to kristīgās tautas vidū – sacīja kard. Tarčisio
Bertone, uzrunājot pēdējo 12 mēnešu laikā konsekrētos diecēžu vadītājus. Viņš tos
mudināja nepiemēroties šai pasaulei, baidoties, ka varētu saņemt kritikas. Jaunie
Baznīcas gani no visas pasaules šajās dienās Romā piedalās studiju seminārā. Viņu
vidū ir arī Jelgavas diecēzes bīskaps un Liepājas diecēzes Apustuliskais administrators
Edvards Pavlovskis. 12. septembra rītā bīskapi piedalījās Vatikāna valsts sekretāra
kardināls Tarčisio Bertones celebrētajā Svētajā Misē.
Komentējot šai dienai
veltītos Svēto Rakstu lasījumus, kardināls atgādināja, ka patiesas brīvības avots
ir Kristus. Dažādi dzīves stāvokļi – laulība vai jaunavība – paši par sevi nevar cilvēkam
sagādāt pestīšanu. Pestītājs ir Kristus. Tādēļ galvenā lieta – uzticība Dievam. Cilvēkam
jāpaklausa Kungam neskatoties uz to, vai viņš dzīvo laulībā vai celibātā. Balstoties
uz apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem fragmentu (7, 25-31), kard. Bertone
norādīja uz trīs principiem, ko var uzskatīt par atbildīgas un apzinātas izvēles kritērijiem.
Pirmais princips – no Kunga saņemtā dāvana jeb harizma attiecīgajai dzīves kārtai.
Otrais princips ir Dieva aicinājums. Runa nav par to, ka cilvēkam pašam vajadzētu
kaut ko „izgudrot”, bet atbildēt uz to, ko Dievs Viņam paredzējis. Trešais princips
– ticība uz augšāmcēlušos Kungu. Vatikāna valsts sekretārs klātesošos bīskapus mudināja
visas laicīgās lietas un notikumus uzlūkot mūžības perspektīvā.
Homīlijas
turpinājumā kardināls Bertone uzsvēra, ka kristietis un, vēl jo vairāk, priesteris
un bīskaps, nedrīkst piemēroties pasaulei, baidoties, ka varētu tikt kritizēts, vai
gribot, lai citi par viņu runātu tikai labu. Komentējot Lūkasa Evaņģēlijā ietvertās
Kalna Svētības, viņš norādīja, ka tās ir prieka un cerības izteiksme. „Svētīgi jūs,
kas esat izsalkuši, jo jūs tiks paēdināti. Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs priecāsieties”
(Lk 6, 21). Visa mūsu dzīve balstās šajā cerībā – sacīja kardināls. Ja ļaudis mūs
kritizē, tāpēc ka nedzīvojam saskaņā ar savu aicinājumu vai neesam pietiekoši uzticīgi
savas uzdevumam, tad, bez šaubām, mums vajadzētu veikt sirdsapziņas izmeklēšanu un
mainīties. Bet ja tiekam kritizēti tādēļ, ka nedzīvojam pēc šīs pasaules mērauklas,
tad varam saglabāt mieru un neatlaidīgi un uzticīgi turpināt sekot Evaņģēlijam un
Baznīcas mācībai. Tādā veidā jau no šī brīža iemantosim Kunga apsolīto prieku.
Noslēgumā
kardināls Bertone mudināja jaunos bīskapus sekot Vissvētākās Jaunavas Marijas paraugam
un dzīvot ticības paklausībā, kalpojot Kristum un Baznīcai. Savā laikā svētais Bernards,
kurš bija liels Dievmātes godinātājs, rakstīja: „Ja tu viņu (Dievmāti) lūdz, nekritīsi
bezcerībā; ja tu domā par viņu, tu nevari kļūdīties. Ja viņa tevi atbalstīs, tu nekritīsi;
ja viņa tevi sargās, tev ne no kā nav jābaidās; ja viņa tevi vadīs, tu nepagursi;
ja būsi ieguvis viņas labvēlību, tu sasniegsi savu mērķi”.