31. augustā 85 gadu vecumā mūžībā aizgāja emeritētais Milānas arhibīskaps kardināls
Karlo Marija Martini. Sakarā ar skumjo ziņu Benedikts XVI nosūtīja līdzjūtības telegrammu
tagadējam Milānas arhidiecēzes vadītājam kardinālam Andželo Skolam. Tajā norāda, ka
kardināls Martini ilgajā slimības periodā saglabāja iekšēju mieru un paļāvīgi uzticējās
Kunga gribai. Svētais tēvs izsaka visdziļāko līdzjūtību kardinālam Skolam, aizgājēja
ģimenes locekļiem un visiem diecēzes ticīgajiem, apliecinot, ka „šis dārgais brālis
nesavtīgi kalpoja Evaņģēlijam un Baznīcai”. Kardināls Karlo Marija Martini bija dedzīgs
jezuītu ordeņa loceklis, profesionāls pasniedzējs, izcils Svēto Rakstu speciālists,
cienīts un mīlēts Pontifikālās Gregora universitātes un Pontifikālā Bībeles institūta
rektors, kā arī ļoti darbīgs, centīgs un gudrs Milānas arhidiecēzes vadītājs – lasām
pāvesta telegrammā. Benedikts XVI piebilst, ka kardināls Martini kompetenti veica
Dieva vārda sludināšanas darbu, atklājot cilvēkiem Svētajos Rakstos apslēptos dārgumus.
Sakarā ar kardināla Karlo Marijas Martini nāvi, līdzjūtību izsaka arī Itālijas
Republikas prezidents Džordžo Napolitano, Vatikāna valsts sekretārs kardināls Tarčisio
Bertone un Itālijas Bīskapu konferences prezidents kardināls Andželo Baņasko. Prezidents
Napolitano norāda, ka kardināla nāve ir smags zaudējums ne tikai Baznīcai, bet arī
visai Itālijas valstij. Kardināls bija izcils intelektuālis un morālās dzīves skolotājs,
kurš pat savas dzīves pēdējos gados, kad jau cieta no slimības, joprojām prata veidot
dialogu ar Itālijas sabiedrību. Kardināls Tarčisio Bertone atgādina, ka mūžībā aizgājušais
bijušais Milānas arhidiecēzes gans liecināja un mācīja, ka pirmā vieta pienākas garīgajai
dzīvei, taču vienlaikus viņš prata brīnišķīgi uzklausīt visdažādāko eksistenciālo
un sociālo slāņu cilvēkus. Savukārt arhibīskaps Andželo Baņasko apliecina, ka kardināla
Martini gudrības avots bija Dieva Vārds. Tādējādi viņš spēja būt teicams daudzu paaudžu
audzinātājs un vest cilvēkus uz satikšanos ar Dievu.
Karlo Marija Martini
ir dzimis Turīnā 1927. gada 15. februārī. 17 gadu vecumā iestājās jezuītu ordenī.
Iesvētīts par priesteri 1952. gadā, bet nominēts par Milānas arhibīskapu metropolītu
1979. gadā. Priesteris Martini par bīskapu konsekrēja svētīgais Jānis Pāvils II. Jau
1983. gadā pāvests viņam piešķīra kardināla titulu. Kardināls Martini Milānas arhidiecēzi
vadīja līdz 2002. gadam. Vienlaikus ilgus gadus strādāja par docētāju augstskolā.
Pēc uzturēšanās Svētajā Zemē, 2008. gadā atgriezās Itālijā, lai ārstētos no Parkinsona
slimības. Dziļais iekšējais miers, drosme un ticība, kādu viņš saglabāja savu ciešanu
laikā, bija viņa pēdējā „lekcija”. Kardināla Karlo Marijas Martini bēres notiks 3.
septembrī Milānā.
Līdz ar kardināla Karlo Marijas Martini aiziešanu mūžībā,
Kardinālu kolēģijā paliek 206 kardināli, no kuriem 118 ir balsstiesīgi un 88 vecāki
par 80 gadiem. Kardinālu kolēģija tika izveidota 1150. gadā. Pāvests Pāvils VI ieviesa
dažas svarīgas izmaiņas, kas attiecas uz balsstiesīgo kardinālu skaitu un vecumu.
Svētīgais Jānis Pāvils II sava pontifikāta laikā kardināla titulu piešķīra 231 personai.